Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

// atrašanās varbūt //
Māra Ulme
16.08.2019.

Tātad, par šo kopu... Ir patiešām sarežģīti būt cilvēkam, var jau būt, ka ar visiem tā nav, tomēr man šī eksistence šķiet ārkārtīgi problemātiska. Lai kaut kā savaldītu šo haosu, kuru ikdienā injicē ārējās un iekšējās pasaules sadursmes, man (personīgi) dzeja ir ļoti efektīvs līdzeklis. Otrs labākais līdzeklis ir nebaidīties dalīties. Galu galā, mums, kas sevi atkal un atkal atrod šajā absurdajā pasaulē, jāturpina turēties (kopā).

/ par to, kas šodien notiks /

ārā ir briesmīgs laiks

šodien būs skaista diena

man nepatīk neviens spogulis

 

šodien man klēpī iesēdīsies pieneņu pūku mākonis es to izslaukšu un man starp pirkstiem līs pieneņu piens zaļā pļava kļūs par miglu mans kronis būs no ērkšķiem

tu man plaukstas pieskrūvēsi pie kurmju rakumiem un domāsi ka es tur palikšu

tev nebūs taisnība jo mani naktī atradīs zalktis ķirzaka un varde kurus nokristīšu par Korģenes muzikantiem mēs dziedāsim dzeguzes balsīs līdz atlaidīsies stārķis un atnesīs bērnu tas būsi tu

es tam noskūpstīšu sarkanus vaigus un teikšu:

audz nevis kā pagadās bet audz mīlēts un mīlošs audz tā lai tu nevienu nekad negribētu pieskrūvēt pie kurmju rakumiem audz ar sirdi kristāla dzidrumā audz klausoties naktsvijoļu simfonijā kļūsti par maestro gredzeniem svētiem kas atvērs cilvēkiem durvis uz debesīm

tā es tev teikšu un visu tev piedošu

 

epilogs:

tu man pievemsi klēpi un tavi pirmie vārdi būs:

kā var kādu pieskrūvēt pie kurmju rakumiem?

 

/ reiz divdesmit četrās stundās /

man kādreiz atkal piemetīsies klepus un liksies ka nebeigsies liksies ka man vienmēr bijis sāpošs kakls un es sev jautāšu kāpēc es nepriecājos un nedziedāju ik dienu kad nesāpēja norīt

jāmācās lēnītēm leēniīteēm

 

trausla slidena auksta

apakšā peld sensenos laikos bijuši es

 

man kādreiz piemetīsies sapnis un liksies ka nebeigsies liksies ka vienmēr bijis silts saulains pavasaris un es sev jautāšu kāpēc es nepriecājos un nedziedāju ik dienu ja sāpes bija tikai atpakaļskatiens nepareizi paņemts pagrieziens

 

00:09 deviņas pāri pusnaktij

nav ritma bez pauzēm nav lietus nav viļņu nav ____es bez

at s t a r p ēm

 

/ sapnis /

skrejošās gleznās ieslodzītiem pilns

klēpis dažādu kā gribas.. kaut varētu..

kopā ar pazudušām sprādzēm u.c. 21mā augļiem

vēlos kaut reizi lai pietiek lai gana

mans dzidrais pierastais tukšums lai kādreiz

piepildās dažādu krāsu lapām

tajās vispirms iemērktu rokas

pamazām ienirtu pati un nokļūtu līdzīgi hēlijam

virs pilsētas gaišzilā ūdenī tajā lidojot neslāpst

peldot caur mirdzošu gaisu

šeit no zemes šķir stikla

upe cauri tai redzu

visus

bet mani

neviens

 

/ kārtējā romance /

es šobrīd darbā

tu šobrīd otrajā rindiņā

ja mēs kliegtu

otru nedzirdētu

cenšoties sasniegt augstāku frekvenci

gadās aizmirst

tālāk par kliedzienu

skan ieildzis klusums

pametot finiša sarkano taisni

klīst nopūta starp pirkstiem

pār taustiņiem zilbēm

skumīgiem plakstiem

-

-

-

vienkāršāk iespējams

nebūt vispār

nekur

nekā paiet tev vēlreiz

garām

 

/ stūklakām galvenais izpildīt uzdoto /

ššššššššššššodien pirmo reizi nospļāvos uz asfalta

no manām lūpām izrāvās siekalīgs kamols un es sajutos ļooti nejauka man priekšā pazibēja cepures treniņbikses un spļaudekļi gājēju pārejas vidū 1 2 3 4 nelietis toreiz gandrīz uzspļāva man virsū

 

negribu sevi salīdzināt taču neizdarīju neko traku ziedoņdārzā strūklakas pulētās vardes spļauj ūdeni tiešajā runā

kols pēdiņas apakšā šššššššššššš pēdiņas augšā

neapstājoties

nekļūšu pulēta varde nākas mirkšķināt un nākas aizmigt

neiemācīja punkts

 

garāmgājēju nebija citādi es būtu kuņģa skābi turējusi mutē līdz mājas pagalmam galvenais netikt asociētai ar neizglītotiem ielas spļāvējiem

mācīja  fuj kas tā dara tu gan nekad tā nedarīsi ejam dod rociņu 

mācīja esam gandrīz gurķi (ja mēra ūdenī) benčiki ir lielākais piesārņojuma avots (arī ūdenī) tomēr akls var palikt arī nesmēķējot (taisnība)

 

nekad nebiju pamanījusi auditorijas sienas izrādās dzeltenas tas bija man paslīdējis garām to apjaušot tās kļuva vēl dzeltenākas es iztēlojos sēžu saulei pašā vidū un

mācos

 

strūklaka zaigo apgaismībā

nevar zināt

kas notiek aiz spļaudekļiem cepurēm strūklakas pirmssākumiem lūpām pāri tiek uzspiests rādītājpirksts

 šššššššššš pieaugušie runā

 

...

nevar zināt

 

/ aizspogulijā /

šķiet

šis virpulis dūmu

iešņauc mani nāsī sāk gāzēt sāk kāsēt

un izpūš kopā ar putekļiem pelniem pār bruģa piepīpētām pirkstu starpām

mutulis čerkstošs

sagriež man kuņģi uz riņķi uz riņķi koka karoti piesit pie katliņa malas tuk-tuk

burbuļo burbuļo vārās un vārās ap mani viesulis pelēkas miglas

 

pa retam ievelkot elpu es redzu

gludos uzvalkos viņi ir droši tiem spožas acis pogas pulksteņi un smiekli viņiem marmora pakāpiens rotātām malām augstāk par sevi es redzu šo

bābeles torni nepabeigtu un šķiet ir jādzīvo tā līdz viņi

sāk slaucīt putekļus tie put tieši virsū sāk bezdelīgas klepot un

- - -

sastrēgums

 

          dūmos plaukstas veido bļodiņu dūmos ceļi uz asfalta dūmos nopērc puķīti meitenīt tuneļa galā tunelim man jāiet ir garām un jānodur acis man šķiet

 viss taču kārtībā katram savs gabaliņš katram savs prātīgāk vien solīti augstāk un tikšu uz savējā tikšu pie drošāk tikšu pie-

 

lai nāk tava valstība

atpestī mūs no ļauna

tavs prāts lai notiek

kā debesīs

 

 

/ ausmā /

plaukst

vaļā katrs stikls dzidra zelta

mūra krastu ielenktie dzeltenajās

dienās pārdod līdzekļus

tīrīšanas iedvesmai paņem šito tagad lētāk varbūt arī tādu vajag pa

9 99

2 99

3 90

9

 

skatos mežs.

 

garšo pēc skujām ar atceros piesitienu

izskatās pēc galotnēm rītausmā ar atceries? pieskaņu

izklausās pēc drīz ar sprakšķošiem kadiķiem uguns un iesmiem

ieelpa izelpa 1 un 2

ņem manu plaukstu savējā

ielā nepieradinātā

mana karte un tavējā

pārkliegs google maps

 

/ neironos uz cietas /

arī divdesmit četros reizēm riebjas neparedzamā bilde zinu tas dēļ frekvences nokļūšanas viļņa apakšpusē par spīti tam pilsētā nemainīgi sanāk

rītos čammājos kājām nepieciešamas jaunas avīzes lai iesakņotu sevi kolektīvajā atrašanās sfērā man riebjas iztēlotas sarunas ar TU neapturamas pat pavisam labi zinot galvā esmu

viena 

es 

četros krītu olimpieša ātrumā mēdz gadīties iespaidīgāki pikseļi ar patīkami izliektām ieapaļām formām ar precīziem atstatumiem starp acīm degunu muti un mani racionāli iracionāli domājošu nedaudz skumīgu papīra

lelli izgrieztu no pēdējo gadsimtu publicētajiem domu slāņiem un vēl joprojām p et rū ks t daž burt 

nav nekāda karuseļa ja abas kājas ir pie zemes galva daudz negriežas subjektīvi aptverot:

šeit ir grūtāk par aiziet un nav

interesantākas vietas par tagad.

 

 

/ labāk /

nevelc mani laukā nevajag

atstāj

mani purvā es purvā uzaugu man purvs dārgāks par dēļu laipām par asfaltu un granti te mani ieaijā skujas virši brūklenes smaržīgā naktsvijole parastā priede es negulšos prom es palikšu te

nevelc mani laukā neskubini

atstāj

mani upē es upē piedzimu man upe dārgāka par tiltiem par laipām kuģiem un tīkliem man kleita asara šūta to rotā ežgalvīte vilkvālīte dzeltenā lēpe man nevajag jaunu man nevajag svešu

nevelc mani laukā neaicini

atstāj

- mūs izšķirs tāpat ar gadiem ar ilgām sapņiem un pagriezieniem atsevišķām istabām darbā no astoņiem līdz pieciem ar bet vai tad tu neteici vai tad tu nesolīji es zvēru mēs mūžīgi nebūsim.

nevelc mani laukā nelūdzies es netaisos aizmirsties

nevelc mani laukā necenties

vien vakaros

ja vēlies nedaudz atpūsties nāc vieglītēm nāc atgulsties

man blakus