Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

pilns dzīvoklis tevis
Toms Deimonds Barvidis
06.09.2019.

Joprojām nezinu, kas gribu būt, kad izaugšu liels. Maldos fantastikā, rūpējos par telpaugiem un cenšos pārāk daudz sevī nevilties. Kad kļūstu iespaidu un ideju pilns, mēdzu no sevis kaut ko izmest. Dažreiz saucu to par dzeju.

///

tukšas pudeles uz galda
tumša alus
gan būs vēl jaunas
un ekrāns tumst
gan jau

aiz loga skaļi klauni
nogribējušies kaķi
pēc mīlestības
bez pacietības un kauna

ja man ir gana
pudeļu tumša alus
un arī tukšo ir daudz
es arī varu
es arī gribu
lai kāds pēc manis
sauc

///

es vakar jutos viens
tāds pats un
ar logu vaļā vai ciet
man nenāca miegs
tāpēc pieaicināju
pilnu dzīvokli tevis
un tu biji uz grīdas
starp spilveniem un
skapī pie virtuves sienas
tava elpa karājās starp
stikla burkām un
tukšu plastikātu
un garām laicīgām dienām
slīdēja auksti un lēni
kā klusi vakari
kad neviena nav ciemos

šodien es atvēru durvis
tu ienāci pie manis
caur aizvērtu logu
ne šādi bet tā
kā izlēci no skapja
sapinies maisos un kārbās
un tava elpa bija man rokās
kā tikko dzimis kaķēns
neizpūsta pieneņpūka
sezonas pirmā oga
un posts

kad jutīšos viens
es turpmāk turēšu
roku uz pudeles un
logu vaļā ne ciet
lai caur to tad var iekāpt
pilns dzīvoklis tevis
no grīdas un pagultes
līdz aizkaru stangām
un tad varbūt
pirms rīta un rasas
pirms jācelšanās
man beidzot nāks miegs
un tava elpa
lai kur un kā un
cik saldi rūgta
izelpota būs

///

visīstāk es mīlu vēlās naktīs zem alus
aizlietām acīm un lipīgiem pirkstiem uz skrīna
jā tad es patiešām tā viegli un tā ka vajag sapīt
ies rītausmā un pazaudēt
ies sajēgu gar bruģi strīķējot
ies velkot kājas un ādu pirkstiem taustot
ies gar sienām lēni mājās
kur visskaistāk
un vissiltāk
un uz grīdas bļoda
pie gultas ūdens
un divi pus(pa)beigti cilvēkbērni
tikai viens otram

visīstāk esmu tādos vakaros kas pārvēršas rītos
cauri atmiņai piezogas un pārsteidz ar
atkal padirstu dienu ko arī mīlu
patiess un bez izlikšanās
ar abām acīm uz skrīna
domās rakstu bet
pirksti
tizli un salipuši

vēl taču tikai rīts

neatstāšu
šoreiz ne šoreiz
patiešām
seen

///

tu rakstīji man
gribot zināt ko daru
starp brīžiem kad neesmu viens
un neesmu
es atbildēju

arī tad ja negribēju
arī tad ja mēs visi riestā
vien fantastiski
ragaini staltbrieži esam

es rakstu
tieši tev un tieši tagad
nebija jēgas tam cirkam
ar nomocītām lauvām
un lauzītām rokām un
vāji slēptām bezdomībām
tāpat tu zini
mana bilde feika un
parametri nederīgi
un nav vietas pieklājībai

es neesmu gana briedis
tavai lauvai un taviem
ragiem gana stalts
starp brīžiem kad neesi viens
pie tukša galda glāzē
plastmasas pudeļu sula
bet es neesmu
tieši tur jau kuro dienu
tu esi riestā

un es neesmu gana briedis

///

starp mani un tevi ir
stikla siena
baltais ekrāns un
sviedri
un tavā pusē es redzu
tik daudzus
garus un skaistus
kā piedien
mobilos klaunus
bet šaipus sienai
es esmu viens

caurvējš tā jocīgi apvelk man apkārt
un es ieslīdu viņa skavās kā jūrā
sāļā un aukstā un kabeļu izvagotā
bet vismaz manā
kaut tik uz to brīdi es un mans vējš
mēs esam divi bet viens un starp mums
ir divas kopā sakļautas ādas un
nogurums

starp mani un tevi ir
stikla siena
augsta un gara
cik tālu skats sniedzas
un tavā pusē es redzu
stāvi tu un visi tavi
pavadošie gari
te tikai es
pavadīts un pavests
un es nezinu ko
man ar tevi darīt

///

laid mani vaļā

lai nāk kas nāk pēc tam kad
grābj un tur un nelaiž tālāk
kā no rokas rokā es un
roku rokā kopā sader
karsti vakari un tādi
vates pilni šķībi rīti

šūpolēs

uz augšu un leju
nēsā bez mitas
atlaisties bail un
turēties ilgāk nepietiek dukas
domās un dūmos
kas savā starpā mijas
pa vidu es lūdzos lai
lūdzu nelaid mani
šūpolēs kur
krītu
ceļos un
slīdu
bet nekādi netieku prom

laid taču vaļā
lai nāk un tur
kur nāk pēc tam kur
plaukstas jau vien tādas pašas
no rokas rokā mani mij
šūpolēs
ik dienu bez mitas
nav spēka atlaisties
un turēties vairs nepietiek dukas

///

vakar es apraudājos trolejbusā
braucu tālu pāri pilsētai
un kaut kā sakrita ka
skanēja un sanēja un bija tik daudz
ka viss savēlās virsū
sagūlās un atstāja mani
zem visas tās kaudzes apakšā
un stiedzās man
līdz kaulam

es paslēpos aiz saulesbrillēm
un keitijas perijas
sen nedzirdētas dziesmas
un es sāku raudāt vēl vairāk
skatījos atspulgā un centos pārāk daudz
par to nedomāt

pēc tam jutos diezgan stulbi

vakar vispār bija tāda traka diena
vecākiem nobrauca kaķi un es saplēsu glāzi
manis paša darīta ķiršu vīna
sausa un tumša kā augusta naktis
ar visiem kauliņiem protams jo
man patīk dzīvot kā uz asmens

un šodien es gandrīz apraudājos tramvajā
jau biju paslēpies aiz brillēm un netflixa
bet galvā skanēja sen nedzirdēta
keitijas perijas dziesma
un kaut kā sanāca ka
nokrita novēlās noslīdēja
un es paliku viens ar
savām bailēm un

pusaudža sapni.