Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Pasaku krāsainais vilinājums
Ingus Barovskis
23.12.2017

"Jāņa Rozes apgādā" [1] 2017. gadā izdotā Gitas Treices visnotaļ krāšņi ilustrētā un Ingas Karlsbergas sastādītā latviešu tautas pasaku izlase "Latviešu brīnumu pasakas" ar Dr. philol. Gunta Pakalna ievadu un komentāriem sākumā šķiet interesants pienesums latviešu pasaku publicējumos ne tikai ar izcilajiem attēliem, kas ir grāmatas lielākā vērtība, bet arī jaunu iespēju ielūkoties vilinošajā un vienlaikus ļoti sarežģītajā pasaku pasaulē – pasaulē, kurā savulaik, iespējams, vēlējušies pabūt visi. Grāmata izdota par godu gaidāmajai Latvijas simtgadei, un nozīmīgs tāpēc ir aspekts, ka vienlaikus grāmata iznāk arī angļu valodā, tas latviešu pasaku motīvus ļauj iepazīt arī svešvalodās lasošajai sabiedrības daļai ārpus valsts, kaut gan nelielu skepsi rada arī šis akcents, jo vai gan tādā gadījumā angļu versija ir būtiskākais un vai labāk nebūtu publicēt tekstuāli apjomīgāku raksturīgāko pasaku sižetu izlasi?

Taču! Uzrakstīt recenziju par pasaku krājumu ir grūts uzdevums. Vērtēt pasaku tekstus ir nelietderīgi, vismaz ne šādā aspektā, kā arī to zinātniska analīze, domājams, nav recenzijas uzdevums, tāpēc pievērsīsimies citiem jautājumiem, kas rodas, izlasot "Latviešu brīnumu pasakas".

Diemžēl pasaku izdevumi līdz šim ir problemātiski lasošajā sabiedrībā vispār. Fundamentālais Pētera Šmita pasaku vākums (no kura iegūtas arī šeit aplūkotajā grāmatā publicētās pasakas) pieejams tikai divos izdevumos (20. gs. sākuma, vēlāk 60. gados pārizdotais trimdas izdevums, kā arī drukas kļūdām pārpilnā interneta versija). Abi minētie drukātie izdevumi parastam lasītājam ir maz zināmi un grūti pieejami. 2001. gadā apgādā "Atēna" tiek izdotas Anša Lerha Puškaiša "Latviešu pasakas un teikas" 2. sējuma 7. daļa. Atsevišķas pasaku izlases iznākušas padomju laikos vai 90. gadu sākumā un kļuvušas par bibliogrāfiskiem retumiem. Protams, diezgan regulāri tiek izdoti dažādi bērniem paredzēti izdevumi: gan latviešu pasakas, gan Grimmu, bet mūsdienīga zinātniska pasaku izdevuma, kas sniegtu daudzpusīgu skatījumu uz latviešu tautas pasakām, nav.

Protams, izdevums "Latviešu brīnumu pasakas" šo ielāpu neaizpildīs un tāds arī nebūt nav šīs grāmatas mērķis. Bet tieši grāmatas mērķis (vai mērķauditorija) ir diezgan neskaidrs un rada vairāk jautājumus nekā atbildes. Tā nav zinātniska grāmata, tāpēc sākotnēji neizprotamas ir atsauces uz ATU katalogu, kas vienkāršam lasītājam neko neizsaka, bet zinātniskiem mērķiem šis izdevums gluži vienkārši nav citējams. No cita skatpunkta to varētu vērtēt pozitīvi, jo tas ļauj interesentiem iedziļināties ne tikai atsevišķu pasaku saturā, bet arī intereses gadījumā izsekot pasaku motīviem. Šeit augstu vērtējams un par labu nāk Gunta Pakalna īsais, taču visaptverošais ievads, kas gan pasaku nozīmi, saturu un mērķi, bet vairāk gan grāmatas funkcijas padara nedaudz skaidrākas. No šāda skatpunkta vērtīgs arī krājumu noslēdzošais komentārs, kas izskaidro pasaku vākšanas principus (un šeit arī jau minētās atsauces uz ATU katalogu). Vienkāršā valodā izskaidrot pasaku klasifikācijas metodoloģiju nebūt nav vienkāršs uzdevums, tāpēc savā ziņā arī šis aspekts konkrēto izdevumu dara īpašu.

Grāmata ir vērtīga ar arī to, ka tajā publicētas 12 populāras brīnumpasakas, kas pats par sevi nebūtu nekas jauns un nekas ievērības cienīgs, taču vērtības un interesantuma pamatā ir tas, ka izvēlēti mazāk zināmi pasaku sižetu varianti, kas retāk vai nemaz nav iekļauti populārajās pasaku izlasēs. Šis fakts nenoliedzami uzskatāms par izdevuma lielāko plusu, iespējams, arī skaidrāko atlases kritēriju – paņemt populārus (bet arī popularitāte šeit ir strīdīgs jautājums, proti, pēc kā noteikts, ka tie ir zināmākie?) pasaku sižetus un izvēlēties līdz šim nepublicētas versijas. Vai ar to pietiek? Tas paliek līdz galam neatbildēts jautājums, jo vismaz recenzijas autoram nekļuva skaidrs, pēc kādiem kritērijiem sastādītāja ir izvēlējusies tieši šos sižetus, bet ne citus, tikpat zināmus un populārus nezinātnisko izdevumu lokā.

Kā arī būtisks un pozitīvs aspekts minams fakts, ka grāmatā publicētie pasaku varianti nav "mīkstināti" vai "atmaidzināti", kā dažkārt mēdz darīt, saprotot, ka bērniem brīnumpasaku sižeti nebūt nav tik piemēroti tieši seno mītu un attēlotās skarbās pasaules dēļ.

Sevišķi gribas uzteikt mākslinieces Gitas Treices ilustrācijas. Jādomā, ka Treices vārds komentārus neprasa: gleznotāja, grāmatu ilustratore, kura ilustrējusi ap 100 grāmatām, gūstot arī Latvijas un Baltijas mēroga atzinību. Līdz ar to grāmata vērtējama ne tikai kā pasaku apkopojums, bet arī teju mākslas albums, gan ārējā noformējuma, gan ilustrāciju ziņā, un ir visnotaļ cienījama dāvana kā pasaku, tā arī mākslas cienītājiem.

Rezumējot – šī ir vizuāli skaista grāmata, kas, tuvojoties svētku laikam, nenoliedzami kļūs par labu dāvanu, bet dāvanas saņēmējam noteikti nekļūs par kurbāzni [2].

 

[1] Recenzijas autoru ārkārtīgi izbrīnīja fakts, ka "Jāņa Rozes grāmatnīcas" internetveikalā pasaku krājuma latviskā versija atrodas sadaļā "Tulkotā daiļliteratūra": nosaukums "Latviešu brīnumu pasakas" un jēdziens "tulkots" un "daiļliteratūra" rada nedaudz komisku iespaidu.

[2] Kurbāznis kādā diskusiju forumā lietots apzīmējums dāvanai, kuru nav kur likt.