Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
Džeids Vils. Foto: Inga Pizāne
Džeids Vils. Foto: Inga Pizāne
Domas pēc pusnakts
Džeids Vils
12.02.2020.

Džeids Vils ir literārais tulkotājs un rakstnieks, savus darbus publicē kopš 2016. gada. Viņš ieguvis maģistra grādu somugru filoloģijā Tartu Universitātē . Džeids tulko no latviešu, lietuviešu un igauņu valodām, un viņš ir iztulkojis vairāk nekā 20 grāmatu. “Domas pēc pusnakts” ir Džeida pirmā publikācija, kas tapusi latviešu valodā.

“Daudzas domas dzimst vakarā vai pat naktī, nezinu, kāpēc tā ir. Varbūt pasaule tad ir klusāka. Nakts tumsa ir kā sega, zem kuras varam palīst un vairs nedomāt par tagadni, varam vienkārši būt. Bieži vien tieši tad dzimst domas, manuprāt.”

 

Vai grūti būt taksistam?

Dmitrij

kur tu esi

 

man salst

gaidu tavu karieti

domāju par meitenēm

un Manfeldes pirmo dzejas krājumu

 

tu vairs neatbrauksi

 

bļet Dmitrij

kur tu esi

 

**

viņi tur bij'

noteikti

bij'

jo no viņu mutes

bango cigarešu dūmi

un cietumu smaka

 

**

Words mean more at night,
Light means more.

(Gregory Alan Isakov)

 

vai atceries

mēs bijām jauni

un mēs bijām tavā dzīvoklī

devītajā stāvā

ar skatu uz drūmo pilsētu

 

man vienmēr likās

ka pie tevis

ir mūžīgā nakts

jo atnācu tajā ziemas vakarā

un aizgāju tikai no rīta

 

daudz tādu nakšu

un rītu bija

 

sēdējām uz grīdas, dzērām kafiju

runājām par dzīvi

kura mums bija

tikai priekšā

 

atceries

tajās naktīs

tu vienmēr visapkārt

izklāji sveces

es teicu, ka izskatās

kā baznīcā

tu smējies

šī taču ir mūsu

baznīca

mūžīgā

te ir mūsu baznīca

mūžīgā

 

bet nē

mēs nebijām svēti

tas bija

mūsu grēks

par kuru samaksājām

tikai vēlāk

kad dzīve mums

vairs nebija priekšā

 

tagad

skatoties caur rozā kaleidoskopu

viss izskatās citādāk

maigāk, bet ne pārāk

 

gribu vēlreiz tikt

augšā, debesīs

kā eņģeļi

kuri kādreiz bijām

tajā dzīvoklī

ar skatu uz drūmo pilsētu

 

 

Pagalma spēles

Oskaram Orlovam

 

nocirstas galviņas

aizbēg vistas

pa peizāžu

kā olimpiskie

atlēti

aizrit

asinis

dusmīgi putni

 

**

pasaulē taisnības nav

tavam kaķim instagramā

ir vairāk sekotāju

nekā man

viņš savu kontu

izveidoja nesen

un es

pirms pusotra gada

taisnības šajā pasaulē nav

vispār nav

 

**

cipari

parazīti

spēlējas ar mani

bet es ar tiem

spēlēties negribu

jau no bērnības

man

nepatīk

cipari

tādi mazi

bet vienlaikus

baisi kā

bezzobaini briesmoņi

zem gultas

kuri košļā

tavu dvēseli

līdz tā sulo

un tad

tev cipari

vairs nemaz

nav svarīgi

 

 

Kā iegūt meitenes sirdi Latgalē un izdzīvot

(pēc filmas "Pilsēta pie upes" motīviem)

 

jāuzmet pindzele uz viņas kleitas

jāuzglezno viņa plika

jāizvairās no varas

un dažreiz

no kuģiem

 

**

Pirmajā nedēļā,

dzīvojot Latvijā,

viens draugs

man iemācīja pateikt:

"Mans loceklis ir baigi liels."

Un man vajadzēja uzsvērt vārdu "baigi".

Viņš man teica, ka tas nozīmē

"es tevi mīlu".

 

Es šos vārdus glabāju

kā dārgakmeni

īstajam brīdim.

 

Pēc pusgada

es biju ar savu meiteni

jūras krastā

un, gribēdams viņai

izteikt savu mīlestību,

īsu brīdi klusēju,

skatījos viņai acīs

un teicu:

 

"Man tev ir sakāms

kaut kas svarīgs.

Mans loceklis

ir baigi liels."

 

Un es uzsvēru vārdu "baigi",

tieši tā, kā draugs

man bija mācījis.

 

Viņa samulsa.

 

Beigu beigās

viņa mani

pameta.