Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
 

Notikumi netika atrasti.

  • Augstprātīga lasītāja pārdomas. Toms Kreicbergs “Lopu ekspresis”

    Toms Kreicbergs “vidējam latviešu lasītājam” līdz šim vislabāk pazīstams nevis kā zinātniskās fantastikas stāstu krājuma “Dubultnieki un citi stāsti” (2013) autors, prestižā konkursa “Writers of the Future” (2009) uzvarētājs vai aikido melnās jostas ieguvējs, bet gan kā “šitais te, mūsējais, kas Amerikā slavens, tāpat kā Rotko”. Zināms arī tas, ka Toms Kreicbergs raksta angļu valodā un tiek tulkots latviski. Jau mazāk ļaužu zina to, ka Toms Kreicbergs ir uzstājies “TEDx” šovā un tagad dzīvo Latvijā, kur veiksmīgi praktizē sofismu.

  • Ceļā uz pārmaiņām

    Četrus gadus esot kopā ar “Ubi Sunt”, laiks ir paskrējis nemanot. Bet četri gadi – tas ir tikai oficiālais laiks. Kopš idejas rašanās brīža, ideju aprobācijas, ieinteresēto cilvēku iesaistes un daudzām citām lietām, kas nu jau nedaudz pabalējušas atmiņā, ir pagājuši gandrīz pieci gadi. Gandrīz apaļš skaitlis, bet sajūta ir tāda, ka izdarīts vairāk, nekā piecos gados varētu ietilpināt. Un tas viennozīmīgi ir bijis fantastisks laiks – fantastisks “brīnišķīga” nozīmē un fantastisks tā, it kā būtu sastapts zinātniskās fantastikas romānā.

  • Spēles prieks, dzerot kokteili „Lord Byron”. Pāvs Matsins „Rīgas zilā gvarde”

    Pāva Matsina romāna centrā ir Čaka muzeja darbinieks, kurš kopā ar savu draugu igauņu spiegu Kibuvicu vazājas pa Rīgas krogiem, dzerdams kokteili „Lord Byron” (sarkanā vermuta, viskija un franču apelsīnu šņabja maisījums) un apcerēdams dzīvi. Abu personāžu mierīgo eksistenci iztraucē Maisbikšu iebrukums no Moskovijas geto, un romāna varoņi tiek ierauti teju vai apokaliptiska mēroga cīņā, kurā izšķirsies Rīgas un visas Latvijas liktenis. Apmēram tā varētu ieskicēt sižetu romānam, kurā sižets ir otršķirīgs.

  • Vai Stambulā dzīvo nedabiski lieli kaķi? Linda Nemiera „Sofijas noslēpums”

    „Sofijas noslēpuma” prezentācijas pieteikumā tika norādīts, ka Linda Nemiera lasītājiem ir zināma kā fantāzijas žanra romānu autore, bet šoreiz darbs tapis kriptoromāna žanrā. Žanrs tika definēts pavisam nesen, popularitāti iekarojot ar tādiem darbiem kā Dena Brauna „Da Vinči kods”.

  • Cukurvates smarža, klavieru sāpošie zobi un drūpošas deviņstāvenes. Inese Zandere „Kaķis brīvdienās”

    I. Zanderes veikums – pasaku krājums „Kaķis brīvdienās” – tapis, sadarbojoties ar bērnu grāmatu ilustrācijā ievērojamus panākumus guvušo gleznotāju un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu. Paveiktais darbs ir krāsains visās tā izpausmēs – gan vizuāli efektīgs, gan saturiski un emocionāli daudzveidīgs. Gluži kā brauciens karuselī, kur gaišās krāsas sajaucas ar tumšajām, smiekli ar skumjām un bērnišķīgais ar nopietno. Šādas krāsu un emociju gammas priekšā grūti palikt vienaldzīgam, tāpēc savs viedoklis par grāmatu būs gan trīsgadniekam, kas ar prieku šķirs attēliem bagātās lappuses, tekstu atstājot otrajā plānā, gan omei, kurai nāksies sastapties ar mājas gruvešos mirstošu vientuļo tēvu.

  • Izdeguši sveču gali. Raimonds Kaugvers „Četrdesmit sveces”

    20. gadsimta 60. gadu sākumā igauņi veiksmīgi izmantoja īso „atkušņa laiku” gan intelektuālās, gan politiskās literatūras izdošanai. Tā 1966. gadā Raimonda Kaugvera romāns „Četrdesmit sveces” ieraudzīja dienasgaismu. Labs nodrošinājums tam, lai romānu neaizliegtu, bija tā tulkojuma izdošana Somijā 1971. gadā. Tikpat nozīmīgs bija arī romāna izdevums igauņu valodā Itālijā 1976. gadā.

  • Neskaidra atbilde sieviešu romāniem. Arno Jundze “Bergs un relikviju mednieki”

    Šī gada sākumā atvēršanas svētkus svinēja latviešu rakstnieka un kultūras žurnālista Arno Jundzes kriptotrilleris “Bergs un relikviju mednieki” jeb, kā literatūrzinātniece un grāmatas izdevēja pārstāve Bārbala Simsone to ir raksturojusi, – latviešu atbilde “Da Vinči kodam”.* Es nebiju pamanījusi Dena Brauna mesto izaicinājumu latviešu literatūrai, bet laikam jau mums ir pietiekami daudz labu un nopietnu daiļliteratūras darbu, lai mēs spēkotos populārās literatūras lauciņā.