Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
 
16.30 - 18.00
Kaņepes kultūras centrs, Skolas iela 15
24. maijs
18.30 - 19.00
Raiņa Un Aspazijas māja, Baznīcas iela 30
25. maijs
19.00 - 19.30
Laserdog - lāzerpeintbola parks, Balasta dambis 2
 
 
 
  • Mīlestības paralēlās straumes
    Zita Kārkla
    13.05.2017

    Es nerakstu par dzeju. Neesmu rakstījusi. Parasti es rakstu par prozu. Taču, lasot Annas Auziņas dzejoļu krājumu "Annas pūra govs", domājot par dzejnieci sievieti, sievišķo subjektu, sievišķo rakstību un par sievietes vispārcilvēcisko pieredzi, šis krājums mani ļoti personiski uzrunāja. Tie ir stāsti – jo daudzos dzejoļos Anna Auziņa izstāsta stāstu –, ar kuriem varu identificēties, tāpēc rakstīšana par krājumu "Annas pūra govs" ir mēģinājums izprast un izskaidrot valodā savu pieredzi ar šo tekstu.

  • Mākslinieces portrets jaunībā jeb Dzīves svinēšana. Laima Kota „Istaba”

    Šķiet teju vai likumsakarīgi, ka latviešu īsprozā kvantitatīvi piesātināto, taču romānistikā visai neizteiksmīgo 2016. gadu ar vērienu atklāj un noslēdz Laima Kota. Ciklā „Mēs. Latvija, XX gadsimts” nu vairs atlicis sagaidīt pēdējos romānus, taču pati sērija kopš tās konceptuālajiem pirmsākumiem ir piedzīvojusi vairākas ievērojamas pārmaiņas. Pēc 2013. gada sākumā publicētā plāna romānu ciklam bija jānoslēdzas jau pagājušajā gadā; laiku starpkaru Latvijā vajadzēja aprakstīt Pēterim Pūrītim, kurš no dalības projektā atteicās: viņa vietā Kārļa Ulmaņa valdīšanas laika pretrunas ļoti specifiskā un neparastā perspektīvā aprakstīja Inga Gaile romānā „Stikli”; mūžībā aizgāja rakstniece un tulkotāja Maira Asare, kuras sākotnējā loze – 80. gadi – daļēji pārklājās ar Laimas Kotas „uzdevumu”.

  • Redaktores sleja
    foto autore: Anda Šulme (momenti.lv)
    Zita Kārkla
    08.05.2017

    Sveiks, Ubi Sunt lasītāj!

    Kopš pagājušā gada nogalē no lasītājiem atvadījās portāla idejas autores un redaktores Elīna Kokareviča un Jūlija Dibovska, Ubi Sunt ieturējis gandrīz pusgada pauzi.

    Pēc pauzes portāla darbībā Ubi Sunt jaunā redkolēģija – galvenā redaktore Zita Kārkla, satura redaktore Liene Kāposta, korektore Evelīna Zilgalve un projekta vadītājs Mārtiņš Laizāns – turpinās veicināt domu apmaiņu par literatūras un kultūras procesiem.

  • Augstprātīga lasītāja pārdomas. Toms Kreicbergs “Lopu ekspresis”

    Toms Kreicbergs “vidējam latviešu lasītājam” līdz šim vislabāk pazīstams nevis kā zinātniskās fantastikas stāstu krājuma “Dubultnieki un citi stāsti” (2013) autors, prestižā konkursa “Writers of the Future” (2009) uzvarētājs vai aikido melnās jostas ieguvējs, bet gan kā “šitais te, mūsējais, kas Amerikā slavens, tāpat kā Rotko”. Zināms arī tas, ka Toms Kreicbergs raksta angļu valodā un tiek tulkots latviski. Jau mazāk ļaužu zina to, ka Toms Kreicbergs ir uzstājies “TEDx” šovā un tagad dzīvo Latvijā, kur veiksmīgi praktizē sofismu.

  • Ceļā uz pārmaiņām

    Četrus gadus esot kopā ar “Ubi Sunt”, laiks ir paskrējis nemanot. Bet četri gadi – tas ir tikai oficiālais laiks. Kopš idejas rašanās brīža, ideju aprobācijas, ieinteresēto cilvēku iesaistes un daudzām citām lietām, kas nu jau nedaudz pabalējušas atmiņā, ir pagājuši gandrīz pieci gadi. Gandrīz apaļš skaitlis, bet sajūta ir tāda, ka izdarīts vairāk, nekā piecos gados varētu ietilpināt. Un tas viennozīmīgi ir bijis fantastisks laiks – fantastisks “brīnišķīga” nozīmē un fantastisks tā, it kā būtu sastapts zinātniskās fantastikas romānā.

  • Spēles prieks, dzerot kokteili „Lord Byron”. Pāvs Matsins „Rīgas zilā gvarde”

    Pāva Matsina romāna centrā ir Čaka muzeja darbinieks, kurš kopā ar savu draugu igauņu spiegu Kibuvicu vazājas pa Rīgas krogiem, dzerdams kokteili „Lord Byron” (sarkanā vermuta, viskija un franču apelsīnu šņabja maisījums) un apcerēdams dzīvi. Abu personāžu mierīgo eksistenci iztraucē Maisbikšu iebrukums no Moskovijas geto, un romāna varoņi tiek ierauti teju vai apokaliptiska mēroga cīņā, kurā izšķirsies Rīgas un visas Latvijas liktenis. Apmēram tā varētu ieskicēt sižetu romānam, kurā sižets ir otršķirīgs.

  • Vai Stambulā dzīvo nedabiski lieli kaķi? Linda Nemiera „Sofijas noslēpums”

    „Sofijas noslēpuma” prezentācijas pieteikumā tika norādīts, ka Linda Nemiera lasītājiem ir zināma kā fantāzijas žanra romānu autore, bet šoreiz darbs tapis kriptoromāna žanrā. Žanrs tika definēts pavisam nesen, popularitāti iekarojot ar tādiem darbiem kā Dena Brauna „Da Vinči kods”.