Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
 
  • Kad negribas steigties. Božena Ņemcova „Vecmāmiņa”

    Vecmāmiņa ir īstena stāstniece un pasaku zinātāja, septiņdesmit septiņās pasaku kabatās viņa glabā neskaitāmus nostāstus, pamācošus atgadījumus, dažādas teiksmas un atmiņas. Tur pietiek vietas gan teiksmainiem, izdomātiem radījumiem, gan arī pavisam īstiem cilvēkiem, un šķiet, ka stāsti nekad nebeidzas. Klausoties Vecmāmiņā, aizrit dienas, mainās gadalaiki, no vārdiem un stāstiem Vecmāmiņa nemanāmi, bet nenovēršami auž laiku.

  • „tik liela daļa no mazā”. Inese Zandere „No mazā. Dzeja 1975–2015”

    Inese Zandere ir viena no redzamākajām latviešu mūsdienu bērnu literatūras autorēm, daudzu jauku un mazajiem lasītājiem ļoti tuvu grāmatu radītāja, taču grāmata „No mazā” ir laba iespēja gūt ieskatu vai kopiespaidu par to, kāda ir Inese Zandere dzejniece. Grāmatā apkopoti četrās dekādēs tapuši dzejoļi no krājumiem „Grāmatiņa” (1983), „Laimīgie meli” (1988), „Melnās čūskas maiznīca” (2003) un „Putna miegā” (2014), kā arī teksti, kas radīti Jēkaba Nīmaņa kameroperai „Līsistrates atgriešanās” u. c.

  • Nemīlestība sāp ļoti. Inga Gaile „Stikli”

    Dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes romāna „Stikli", kas iznācis vēstures romānu sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts”, darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, taču, līdzīgi kā Noras Ikstenas romānā „Mātes piens, – lai gan laikmeta notikumu radītās traumas atstāj sekas, kas ietekmē cilvēkus visu mūžu un vēl arī nākamajās paaudzēs, – laikmets ir tikai ietvars, un īstā vēsture „Stiklos” ir katra tēla personiskā, iekšējā vēsture.

  • Mīlestība sniegā. Inga Pizāne „Tu neesi sniegs”

    Šī gada sākumā latviešu jaunākās dzejas laukā sevi pieteikusi Inga Pizāne ar debijas dzejas krājumu „Tu neesi sniegs”, kuru izdevis apgāds „Jānis Roze”. Inga Pizāne (1986) ir dzimusi krāslaviete, dzīvo Rīgā un sākusi publicēties 2012. gadā interneta žurnālā „Satori”. Debijas krājums vietu plašajā dzejas klāstā sākotnēji ieņem pats, lasītājam vēl neielūkojoties grāmatas iekšpusē, – uz tās ceturtā vāka redaktors Jānis Rokpelnis piesaka jaunās autores spēju mīlestības tēmu, kura visbiežāk kritusi par laupījumu grafomāniem un diletantiem, atklāt psiholoģiski smalki, negaidīti un profesionāli izkopti. Ar šādu vizītkarti grāmata nonākusi lasītāju un kritiķu uzmanības lokā.

  • Tātad es kāpšu augstāk arī par atmiņu... Gundega Repše „Bogene”

    Romāns „Bogene” ir savas paaudzes radošākās rakstnieces Gundegas Repšes sešpadsmitā (divdesmit septītā, taisnīguma labad nepiemirstot arī biogrāfiskos un publicistikas žanrus) prozas grāmata, kuras publicēšana vienlaikus iezīmē 30 gadus kopš prozaiķes ienākšanas latviešu literatūrā un teju 40 gadus kopš aktīvas publicēšanās periodikā (neticēsiet – kopš 1978. gada pāri 500 rakstiem!).

  • Šausmu stāstiņš mazajiem. Ruta Svaža „Runča vakariņas”

    Šī pavisam noteikti nav kārtējā „uci puci” grāmatiņa ar mīļsaldām ilustrācijām un “trallalā” sižetu! Ruta Svaža, tulkotāja un rakstniece, atzinību guvusi ar Roba Skotona darba „Runcis Puncis” (The White Book) tulkojumu, kā arī mazos lasītājus jau iepriecinājusi kopdarbā ar Gustu Linkeviču grāmatā „Ābece. Burtu pasakas”. 2015. gada nogalē, sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentu Dāvi Ozolu, autore ir papildinājusi latviešu bērnu literatūras mantojumu ar vēl vienu oriģinālu grāmatu – „Runča vakariņas”.

  • "Neierastās literatūras" neierastie turpinājumi 2016/III
    Foto: Herta

    Šogad „Neierastās literatūras” performanču ciklā, kas tradicionāli ir Kaņepes Kultūras centra telpiskajā pārziņā, ir notikuši jau trīs pasākumi: Kristīne Ulberga lasīja stāstu, ko papildināja Vilnis Bīriņš no Anša Rūtentāla Kustību teātra un performanču mākslinieks Artis Gulbis; Sabīne Košeļeva sagatavoja stāstu kopā ar aktrisi Katrīnu Albuži; Pēteris Pūrītis lasīja tekstu, kura „pievienoto vērtību” veidojusi kāda viņam pazīstama ēstuve.