LU konference
Juris Zvirgzdiņš kādā intervijā saka, ka grāmatu rakstīšana ir kā parāda atdošana – par grāmatām, ko izlasījis pats. Izskatās, ka visvairāk parādu rakstnieks ir iekrājis bērnībā, jo pašlaik viņš ir viens to čaklākajiem bērnu literatūras pārstāvjiem. Jāsaka – ne velti viņa darbus iemīļojuši gan paši bērni, gan bērnu literatūras konkursa žūrija, jo viņš ir atkārtoti saņēmis gan Jāņa Baltvilka balvu (2009. un 2013. gadā), gan arī Pastariņa prēmiju (2001. un 2009. gadā).
Viens no Zvirgzdiņa grāmatu mērķiem noteikti ir bērnu izglītošana. Autora darbos allaž izvērstas sarunas par kultūras un vēstures tēmām – ir gan ceļots pa Eiropas bibliotēkām, gan meklēts Mocarts un izstaigātas Rīgas ievērojamākās vietas. Un šoreiz Zvirgzdiņa galvenie varoņi pēc ilga un smaga darba nokļūst operā, kur notiek komponista operas pirmizrāde.
Lai arī grāmatā lietots pietiekami liels daudzums bērniem, manuprāt, sarežģītu un varbūt vēl nezināmu jēdzienu, piemēram, „librets”, „honorārs”, „repertuārs”, „debija”, „intendants”, „avanss” un tamlīdzīgi, liela daļa no tiem ir paskaidrota turpat tekstā vai arī, lasot grāmatu kopā ar bērniem, iespēja izskaidrot būs dota pašiem vecākiem. Šādi, piemēram, būs jāaizdomājas par daudzu mūzikas instrumentu nosaukumiem vai aktieru/diriģentu un citu operas iestudēšanā iesaistīto cilvēku lomu, jo šī noteikti ir no tām grāmatām, kas bērniem IR jālasa kopā ar vecākiem.
Pats sižets plūst ļoti raiti. Bērniem noteikti patiks pelēna izmisīgā bēgšana no kaķa pa skatuvi, cauri instrumentiem ar visiem BUMS, TRINKŠ un KLIK KLAK. Paralēli grāmatas pamatsižetam parādās arī ieskats operas scenārijā: tas ir stāsts par jūrascūciņas Porcellas un bebra Kastora „traģisko mīlestību”.. Skaisti atainota draudzība starp komponistu un pelēnu, kurā pelēns kļūst, ja ne gluži par komponista menedžeri, kā mūsdienās gribētos domāt, tad noteikti par draugu, skubinātāju un talanta novērtētāju, pierunājot mākslinieku sacerēt trīspadsmito operu, kas tiešām izrādās visveiksmīgākā.
Ļoti svarīgi arī tas, ka ir izstāstīts/parādīts radoša cilvēka darba process – ne tikai skatuve un aplausi. Jo bieži vien mākslinieku darbs – process, kā top opera, mūzika, arī tas, kā nepadoties un rast atbalstu savām idejām, – paliek ārpus kultūras baudītāja uzmanības. Šoreiz tas ir pastāstīts un parādīts – patiesībā tieši ar to sākas stāsts.
Ir pievērsta uzmanība arī finansiālajām grūtībām jeb resursu trūkumam, ar ko sastopas komponists – viņa operas izrādei tiek piedāvāti tikai pieci orķestra muzikanti, trešā sastāva izpildītāji, turklāt – nekādu mēģinājumu! Bet arī ar to visu galvenie varoņi tiek galā un pamodina aizsnaudušos skatītājus, kuri jau sen nav pieredzējuši tik labu operas izrādi.
Stāstu papildina brīnišķīgas, krāšņas, piesātinātas un sapņiem līdzīgas mākslinieces Gitas Treices ilustrācijas. Grāmatas noformējumā dominē brūnie, pelēkie un sarkanie toņi, kas, iespējams, brīžiem šķiet mazliet par tumšu, taču ir arī atbilstoši skartajām tēmām un skatuves, kā arī radošā darba noskaņām. Māksliniece kādā intervijā saka: „Bērni noteikti spēj uztvert un uztver mākslu, ja vien tā radīta patiesi un no sirds.”[1] Īpaši tuvs lasītājiem varētu kļūt pelēna Morica tēls, kas ir ļoti sirsnīgs, draudzīgs un mīļš. Arī grāmatas vāks ar spilgti sarkano priekškaru noteikti nepaliks nepamanīts starp grāmatnīcās pieejamajām grāmatām.
Grāmata ir spilgta un aptver neskaitāmas tēmas: radošās mokas, draudzību, sapņa piepildījumu, šķēršļus un to pārvarēšanu, mūziku, uz skatuves notiekošo, uzdrīkstēšanos, bet tā ir arī raits un vienkāršs stāsts, ko izlasīt un kam noticēt. Iespējams, kādam tieši ar šo grāmatu sirsniņā iezagsies sapnis kļūt par komponistu.
Piekrītu Bārbalai Simsonei, kura recenzijā[2] par grāmatu „Pirmizrāde! Kastors un Porcella” minēja, ka paralēli vai pirms/pēc grāmatas izlasīšanas būtu vērtīgi bērnu aizvest uz īstu operu, piemēram, uz nesen pirmizrādīto Ineses Zanderes un sešu komponistu kopdarbu „Kartupeļu opera”, ko šogad varēs noskatīties ne tikai Rīgā, bet arī citur Latvijā. Tādējādi izskaidrot, kas ir opera un par ko ir stāsts, būs vēl interesantāk un divtik vērtīgāk.
[1] Trīs jautājumi māksliniekiem. Pieejams: www.satori.lv/raksts/izdruka/5966
[2] Simsone, B. Sarkanā priekškara noslēpumi. Pieejams: www.diena.lv/kd/recenzijas/gramatas-pirmizrade-kastors-un-porcella-recenzija-sarkana-priekskara-noslepumi-14081565.
