LU konference
Pasākums paredzēts Neretā -
plkst.13:00 Piemiņas brīdis Ķišku kapsētā;
plkst.14:00 Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā „Riekstiņi” pasākums „Vēja ziedu zīmē”.
Tiks atskaņots Imanta Zemzara skaņdarbs – muzikālā vīzija, kuras tapšanu ir iedvesmojusi Jāņa Jaunsudrabiņa daiļrade: dzeja un stāsts “Vēja ziedi”. Skaņdarbu veido muzikālās miniatūras, dueti un solodziesmas, kurās savdabīgi atdzīvināta Rasmas, Spodra un Jāņa mīlestības jūtu poētiskā pasaule, liktens nenovēršamība un J.Jaunsudrabiņa literāro darbu impresionistiskā tēlainība.
Par stāstu “Latviešu literatūras vēsturē” literatūrzinātniece Vera Vāvere raksta:
“Rasmas un Spodra mīlas stāsta pēkšņais un nežēlīgais atrisinājums neizskan drūmi traģiskos toņos, drīzāk tā ir dziļa nopūta par skaisto sapni, pēc kura, kā jau pēc sapņa, nāk skaudra atmoda. Stāstā iezīmējas daudzas būtiskas J.Jaunsudrabiņa tēlojuma īpatnības – stila vienkāršība un plastiskums, gleznainība, krāsu zaigojums. Viņa vēstījumā nav tendences, nav samākslotības, viss tikpat vienkāršs un tikpat sarežģīts kā pati dzīve.”
Pirms desmit gadiem – 2003.gadā I.Zemzara muzikālo vīziju pirmatskaņojums notika Jāņa Akuratera muzejā, iegūstot klausītāju atsaucību un atzinību. Tagad pēc 10 gadiem notiks šī skaņdarba atskaņojuma atjauninājums.
Pasākumā „Vēja ziedu zīmē” piedalās:
Ieva Parša (mecosoprāns, Rasmas lomā);
Jānis Kurševs (tenors, kas Jāņa lomā);
Māris Jēkabsons (baritons, kas izpilda lomu – Jaunsudrabiņš ar makšķeri );
Imants Zemzaris (klavieres);
Arvīds Zvagulis (vijole);
dzejnieks Māris Salējs;
literatūrzinātnieks Jānis Zālītis.
Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Akuraters bija ne tikai kolēģi, bet arī labi draugi, kurus saistīja kopējas intereses. Atmiņās par Akurateru Jaunsudrabiņš raksta: „Vai tā bija Grīziņkalna apkārtne, vai tas bija cietuma un trimdas laiks še un tur, Burtnieku pils, Seces Birznieki vai Torņakalns, dzejnieka pēdējā mītne šai saulē, – visur ir palaisti skaisti brīži tuvībā un auglīgās pārrunās, jo sevišķi par mākslu.” Jānis Jaunsudrabiņš arī rakstījis, ka tieši Jānis Akuraters bijis tas, kurš rosinājis viņu kā jauno gleznotāju, vairāk pievērsties rakstniecībai, saskatot un novērtējot viņa īpašo stāstītāja talantu un „līdz ar pamudinājumiem viņš deva vietu savā žurnālā „Pret Sauli” manām pirmajām skicēm; ar tām es iegāju literatūrā, tās nolīdzināja ceļu maniem „Vēja ziediem” uz Rūdolfu Blaumani.”
Ilgstoša un savstarpēji iedvesmojoša sadarbība Jāņa Jaunsudrabiņa muzejam ir izveidojusies ar Jāņa Akuratera muzeju. Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs vairakkārt kopā ar Neretas vidusskolas audzēkņiem no muzeja draugu kopas ir viesojies Jāņa Akuratera muzejā. 2011.gadā kā īpašs notikums bija Jaunsudrabiņa muzeja uz Rīgu atvestais pasākums „Baltā mūžība”. Šogad savukārt Jāņa Akuratera muzejs „viesosies” „Riekstiņos” ar pasākumu „Vēja ziedu zīmē” un Akuratera dzimtas saietu.
Pasākumu finansiāli atbalstījis ir VKKF un Zemgales plānošanas reģions Zemgales Kultūras programmas ietvaros, Neretas novada dome un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība.
“Rasmas un Spodra mīlas stāsta pēkšņais un nežēlīgais atrisinājums neizskan drūmi traģiskos toņos, drīzāk tā ir dziļa nopūta par skaisto sapni, pēc kura, kā jau pēc sapņa, nāk skaudra atmoda. Stāstā iezīmējas daudzas būtiskas J.Jaunsudrabiņa tēlojuma īpatnības – stila vienkāršība un plastiskums, gleznainība, krāsu zaigojums. Viņa vēstījumā nav tendences, nav samākslotības, viss tikpat vienkāršs un tikpat sarežģīts kā pati dzīve.”
Pirms desmit gadiem – 2003.gadā I.Zemzara muzikālo vīziju pirmatskaņojums notika Jāņa Akuratera muzejā, iegūstot klausītāju atsaucību un atzinību. Tagad pēc 10 gadiem notiks šī skaņdarba atskaņojuma atjauninājums.
Pasākumā „Vēja ziedu zīmē” piedalās:
Ieva Parša (mecosoprāns, Rasmas lomā);
Jānis Kurševs (tenors, kas Jāņa lomā);
Māris Jēkabsons (baritons, kas izpilda lomu – Jaunsudrabiņš ar makšķeri );
Imants Zemzaris (klavieres);
Arvīds Zvagulis (vijole);
dzejnieks Māris Salējs;
literatūrzinātnieks Jānis Zālītis.
Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Akuraters bija ne tikai kolēģi, bet arī labi draugi, kurus saistīja kopējas intereses. Atmiņās par Akurateru Jaunsudrabiņš raksta: „Vai tā bija Grīziņkalna apkārtne, vai tas bija cietuma un trimdas laiks še un tur, Burtnieku pils, Seces Birznieki vai Torņakalns, dzejnieka pēdējā mītne šai saulē, – visur ir palaisti skaisti brīži tuvībā un auglīgās pārrunās, jo sevišķi par mākslu.” Jānis Jaunsudrabiņš arī rakstījis, ka tieši Jānis Akuraters bijis tas, kurš rosinājis viņu kā jauno gleznotāju, vairāk pievērsties rakstniecībai, saskatot un novērtējot viņa īpašo stāstītāja talantu un „līdz ar pamudinājumiem viņš deva vietu savā žurnālā „Pret Sauli” manām pirmajām skicēm; ar tām es iegāju literatūrā, tās nolīdzināja ceļu maniem „Vēja ziediem” uz Rūdolfu Blaumani.”
Ilgstoša un savstarpēji iedvesmojoša sadarbība Jāņa Jaunsudrabiņa muzejam ir izveidojusies ar Jāņa Akuratera muzeju. Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs vairakkārt kopā ar Neretas vidusskolas audzēkņiem no muzeja draugu kopas ir viesojies Jāņa Akuratera muzejā. 2011.gadā kā īpašs notikums bija Jaunsudrabiņa muzeja uz Rīgu atvestais pasākums „Baltā mūžība”. Šogad savukārt Jāņa Akuratera muzejs „viesosies” „Riekstiņos” ar pasākumu „Vēja ziedu zīmē” un Akuratera dzimtas saietu.
Pasākumu finansiāli atbalstījis ir VKKF un Zemgales plānošanas reģions Zemgales Kultūras programmas ietvaros, Neretas novada dome un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība.
