Literatūrkritika sākas tajā brīdī, kad mēs aizveram izlasīto grāmatu un sākam domāt par to, ko esam izlasījuši. Ja lasītais mūs ir aizskāris intelektuāli vai emocionāli, mēs, iespējams, apstāsimies, lai izpētītu vai izskaidrotu savu reakciju. Brīdī, kad izvēlamies savas pārdomas sakārtot valodā un darīt tās kādam zināmas, sākas literatūrkritika. Literatūrkritika ir mēģinājums noskaidrot, izskaidrot un saprast mūsu pieredzi ar literāru tekstu, formulējot vārdos to, ko citi, iespējams, nav pamanījuši vai ir redzējuši citādi. Literatūrkritika ir arī metode, ar kuras palīdzību mēs mācāmies par literatūru, un jo vairāk mēs mācāmies, kā piekļūt stāstam, dzejolim vai lugai, jo vairāk mēs spējam novērtēt patiesi lieliskus darbus un tos arī izbaudīt.
Tāpat kā iepriekš Ubi Sunt lielu uzmanību pievērsīs jaunākajām izdotajām grāmatām, publicējot recenzijas, centīsies būt klāt konferencēs un rakstīt par diskusijām un pasākumiem, kas saistīti ar literatūru, sarunāties ar literātiem, tulkotājiem un literatūras pētniekiem, kā arī publicēt jaunradi. Nākotnes nodomos ietilpst arī literatūrteorētisku un literatūrzinātnisku orģinālrakstu un tulkojumu publikācijas. Vēlamies padarīt Ubi Sunt arī personiskāku, tāpēc iepazīstināsim lasītājus ar portāla satura veidotājiem gan redakcijas slejās, gan sniedzot īsas ziņas par autoriem.
Kamēr Ubi Sunt klusēja, literārā dzīve, protams, ritēja pilnā sparā: sadalītas Latvijas Literatūras gada balvas, pirmo reizi piešķirta arī alternatīva dzejas balva, kas dibināta pārdomās par tiem ievērības cienīgajiem dzejas darbiem, kas Latvijas Literatūras gada balvas nominantu sarakstā palikuši “aiz svītras”, norisinājusies konference “Jaunākā latviešu literatūra”, iznācis Rakstnieku savienības literārā izdevuma “konTEKSTS” pirmais numurs un, protams, izdotas grāmatas, tāpēc ievadam šoreiz pietiks, un maijā ķersimies pie lasīšanas un rakstīšanas!