Kā pārvarēt ģimenes krīzi un novērst viedtehnoloģisko "piesārņojumu" savstarpējās attiecībās? Zaļumniekojoties – tā rīkojas Pilsētbērziņu ģimene grāmatā "Pilsētbērziņu ģimene zaļumos". Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Dagnija Dreika, māksliniece Laura Belēviča.

Vēl pavisam nesen modernās tehnoloģijas un instrumenti mūs aicināja biežāk sazināties, komunicēt un apmainīties viedokļiem, tās kalpoja kā lielisks tilts, kas samazināja attālumu starp cilvēkiem. Šodien situācija ir mainījusies – tehnoloģijas sāk mūs attālināt vienu no otra, sirsnīgas sarunas aizstāj emociju simbolu sūtīšana un virtuāla sarakste. Arvien aktīvāk sabiedrība jautā pēc risinājumiem un veidiem kā cīnīties ar virtuālās realitātes sekām ģimenēs un savstarpējās attiecībās.

Andrē Balžekienes grāmata "Pilsētbērziņu ģimene zaļumos" ir stāsts par kādas ģimenes mēģinājumu cīnīties ar tehnoloģisko "piesārņojumu", lai ģimenē atgrieztos kopīgas sarunas, tradīcijas un pasākumi, kuros nav nepieciešamas viedierīču klātbūtne.

Pilsētbērziņu ģimenes  ikdiena neatšķiras no daudzu pilsētnieku dzīves ritma. No rīta viņi pamostas, iet uz darbu vai skolu, vēlāk pārnāk mājās un atpūšas. Svin dzimšanas dienas un mīl savus kaķus. Līdzīgi kā daudzās citās pilsētnieku ģimenēs, to visu Pilsētbērziņi dara lūkojoties – nē! drīzāk blenžot, – datoru,viedtālruņu, planšetu un televizoru ekrānos. Un viņu dzīve rit kā parasti – līdz dienai, kad, kā jau dažkārt ģimenēs gadās, sākas strīds. Stress, nogurums, kaut kur pazudusī spēja saprasties – tas viss nobrūk gan pār vecākiem, gan bērniem, un iestājas nopietna krīze. Pilsētbērziņi saprot – neparastai krīzei jāatrod neparasts risinājums. Trakajā pilsētas ritmā noteikti nepieciešams pārtraukums – pienācis laiks zaļumniekoties...

 

Andrē Balžekiene (1985) ir lietuviešu žurnāliste, kura šobrīd strādā Lietuvas presē un televīzijā. Viņa sevi nesauc par rakstnieci, bet par stāstu radītāju un pierakstītāju. Ar stāstu sacerēšanu Andrē ir sākusi nodarboties  kopš bērnības, kad sacerēja pirmo stāstu savam brālim par burvi Pilliju, kurš rūpējas par maziem bērniem, atstājot tiem uz sliekšņa dāvanas. Grāmatas autore papildus rakstniecībai ir pievērsusies kino, un šobrīd darbojas lielākajā Lietuvas filmu festivālā "Kino pavasaris" kā arī Viļņas mākslas un kino namā "Pasaka". Darbošanās žurnalistikā  Andrē ļauj turpināt rakstīt stāstus un tekstus medijiem, savukārt atpūtas brīžos tapa ideja un sižets grāmatai "Pilsētbērziņu ģimene zaļumos". Iedvesmu  grāmatas sižetam Balžekiene ir smēlusi kādā ģimenes atpūtas braucienā gar Baltijas jūru. Atpūtas brauciens nebija iedomājams bez izklaidēm un piedzīvojumiem, taču līdztekus tiem, bērni un pieaugušie turpināja lielu daļu no atpūtas brīžiem pavadīt savos viedtālruņos un planšetdatoros. "Zaļo gaismu" grāmatas sižetam rosināja situācija, kurā bērni nepievērsa uzmanību vectēva atnestajam eža bērniņam, kurš bija nomaldījies mājas pagalmā – bērni turpināja skatītes multfilmu it kā nekas nebūtu noticis. Ezīša parādīšanās neizraisīja bērnos ne sajūsmu, pat ne interesi, jo ekrāna piedāvājuma vilinājums bija pāri visam. Autore uzsver, ka grāmata "Pilsētbērziņu ģimene zaļumos" nav protests pret tehnoloģijām vai to noliegšana, tās misija ir parādīt ceļu, kurā ģimene var iegūt patiesas emocijas un savstarpējo sapratni neizmantojot viedierīces.

 

Laura Belēviča (1981) ir latviešu māksliniece,arhitekte un trīs bērnu māmiņa, kas kopš 2016.gada vasaras kopā ar ģimeni dzīvo Kalifornijā, ASV. Latvijā viņa ir studējusi ekonomiku un uzņēmējdarbības vadību Rīgas Ekonomikas augstkolā, savukārt ASV ir ieguvusi maģistra grādu arhitektūrā, papildinot studijas Somijā un Japānā. Lauras profesionālo interešu lokā ir arī scenogrāfija un virtuālās realitātes tehnoloģijas. Savukārt bērnu grāmatas ilustrēšana ir viņas sirdslieta un sapnis, kas nu beidzot ir īstenots grāmatas "Pilsētbērziņu ģimene zaļumos" ilustrācijās! Pirms pārcelšanās uz dzīvi ASV, Laura kopā ar dzīvesbiedru Āronu ilgus gadus ir dzīvojuši un strādājuši vienā no lielākajiem Šendžeņas arhitektu birojiem Ķīnā, kur tika projektēti un realizēti vairāki atzinību ieguvuši ēku projekti. Bērni ir Lauras spēks un iedvesmas avots. Nozīmīgāko darbu tapšnas iedvesma ir saņemta bērnu gaidībās, kad līdztekus jaunas dzīvības augšanai aug jauni projekti un jaunas ēkas. Emma – vecākā meita, asistēja vēderā, kad mamma strādāja pie izstādes "Blīvā telpa" dizaina izstāžu zālē Arsenāls un projektēja "Tairan" biroju ēku Šendžeņa, Ķīnā. "Tairan" ir pavisam neparasta biroja ēka ar pagalmu, jumta dārziem un balkoniem. Kad šī ēka tika uzcelta, tā kļuva arī par Lauras darba vietu. Otra meita Ekko tika gaidīta Laurai veidojot vīziju HuaQuiangBei ielas rekonstrukcijai. Tā ir viena no visslavenākajām Šendžeņas pilsētas ielām, kura atrodas digitālo tehnoloģiju uzņēmumu rajonā, un tai ir neticams mērogs – 60m plata un 1 kilometru gara. Darbs pie grāmatas "Pilsētbērziņu ģimene zaļumos" ilustrācijām notika paralēli gaidot trešo bērnu - dēliņu Apollo. Radot stāsta varoņus, Laura izmantoja savas meitas kā prototipus grāmatas galvenajiem tēliem. 

Dalīties