LU konference
Bilžu grāmata par Nensiju pirmo reizi nāca klajā 2005. gadā, turklāt vairāk nekā 100 nedēļas tā noturējās New York Times visvairāk pārdoto bērnu grāmatu sarakstā. Nu jau Nensija ir pārtapusi veiksmīgā sērijā: ir radīti vairāk nekā 50 stāsti atsevišķās grāmatās, kas pārdotas vairāk nekā 22 miljonos eksemplāru. Grāmatas par Nensiju ārvalstīs ieguvušas vairākas ievērojamas bērnu literatūras balvas un atzinības.
Diemžēl, apskatot grāmatu, man neizdosies izvairīties no „ētiski estētiska rakstura pārrunām” un atsaucēm uz bērnu audzināšanas tēmām. Jo būtu arī dīvaini tīri literatūrteorētiski raudzīties uz šāda tipa bērnu bilžu grāmatu...
Uzreiz jāatzīmē, ka Nensijas tēlā iemiesotās alkas pēc „brīnumainā” ir veiksmīgi atjauktas ar sirsnīguma, aušības un arī mīļas, bērnišķīgas neveiklības noti, nerodoties negatīvām asociācijām – piemēram, tādām, kādas varētu rasties, lasot tekstus no sērijas: „Šī ir Bārbija, un uz ballīti viņai ļoti patīk ģērbt mirdzumiņiem rotātu rozā kleitu.”
Teksta „Brīnumainās Nensijas” grāmatā ir tiešām maz, un burtu izmērs ir pietiekami liels, lai arī pirmsskolniece, kuras dienaskārtībā šobrīd ir lasītprasmes apgūšana, spētu grāmatu lasīt. Vēstījums ir vienkāršs un sirsnīgs, galvenā odziņa tajā ir mazas meitenes iekšējā pasaule un viņas pārliecība, ka radoša pieeja, mazliet fantāzijas spēj esamību padarīt patiešām brīnišķīgu un baudāmu. Un šī pretenzija uz „smalko stilu” liek labsirdīgi pasmīnēt. Šajā grāmatā tēlotie pieaugušie kaut uz pāris stundām atļauj arī sev atgriezties bērnišķīgas, brīnumainas fantāzijas zemē: Nensijas vecāki uzklausa meitas „smalkā stila” priekšlasījumus un pat ļaujas izgreznoties, lai dotos ģimeniskās pusdienās. Mazā Nensija ir sajūsmā par saviem „smalkajiem vecākiem” – un kā gan lai viņa nebūtu! Cik gan bieži pieaugušie, pārņemti ar ikdienas rūpēm un „nopietnām lietām”, atvaira savas atvases fantāzijas uzlidojumus ar frāzēm „Man nav laika!”, „Ej, paspēlējies!” un tamlīdzīgi, bet te – gluži pretēji – vecāki ne vien neapspiež meitas personības izpausmi, bet pat ir ar mieru uz brīdi ļauties viņas „pasaules redzējumam”!
Tātad viena no grāmatas lielajām vērtībām ir sirsnība, mīļums, un tā mazam bērnam nekad nevar būt par daudz (laikam grūti izvairīties no līdzīgām frāzēm, rakstot par pirmsskolas vecuma bēriem adresētu literatūru). Pārsmalcinātā Nensija kafejnīcā piedzīvo pagalam neveiklu brīdi, taču vecāki bērnu nevis metas norāt un kaunināt, kā tas daždien redzams reālajā dzīvē, bet gan mierina un ātri, bez liekas kņadas aizgādā mājās. Tāds attieksmes modelis ir paraugs arī mazā lasītāja vecākiem, kuri nereti neapzinās, ka grauj jauno personību, kauninot to citu acu priekšā sabiedriskā vietā.
Protams, arī Nensijas stāsts līdzīgi citiem meinstrīma bērnu izdevumiem reproducē kādu nelielu daļu stereotipu – interese par princešu lietām, balets, spīdumiņi, kroņi un feju aksesuāri kā aktuāli izteikta meitenīguma nosacījumi. Bet apspēlēts tas tiek vairāk rotaļīgā veidā, neuzkrītoši, smalki „pazobojoties” par mazas jaunkundzes priekšstatiem attiecībā uz to, kas ir „brīnišķīgs” un kas savukārt – „parasts”. Taču gribētos izcelt kādu sīku niansi, kas ļauj domāt arī par „nestereotipisku pieeju” Nensijas stāstā: „Zeķes ar mežģīnēm patiešām palīdz labāk spēlēt futbolu.” (izcēlums – mans) Meitene var spēlēt un spēlē futbolu, sporta spēli, kas tradicionāli joprojām vairāk tiek uzskatīta par zēnu, vīriešu nodarbošanos. Turklāt – meitene futbolu spēlē mežģīņu zeķēs (!) – nododas sportiskām aktivitātēm, nezaudējot ne druskas no sava meitenīguma. Šī mazā nianse labi sasaucas ar aktuālajām dzimumu līdztiesības tēmām, kas nesen tika aktualizētas pat pirmsskolas līmenī.
Atkāpjoties no nopietnām, pašu pieaugušo dažbrīd pārlieku saasinātām tēmām jābilst, ka mākslinieces Robinas Preisas Glaseres (viņa, starp citu, ir bijusi arī balerīna!) zīmētās ilustrācijas ir jaukas, sirsnīgas un arī pietiekami emocionāli izteiksmīgas. Simpatizē tas, ka zīmējumi reizē ir it kā detalizēti, tomēr arī mākslinieciski „nepabeigti”. Piemēram, centrālie elementi tiek spilgtāk akcentēti, fonam paliekot neizstrādātam. Joprojām simpatizē šķietami digitālās ēras neapzīmogotais pieskāriens, dzīvīgums zīmējumos.
Spriežot pēc pirmās Nensijas grāmatas latviešu valodā, primāri tā tomēr uzrunās pirmsskolas vecuma meitenes. Galu galā centrālā varone ir meitene, un arī sižets vērpjas ap dažādām meitenīgām būšanām.
Taču grāmata lika pasmaidīt arī man (ne-pirmskolas vecuma „meitenei”) un – lika noticēt tai. Lai gan iepriekš uzskatīju, ka noteikti spēsim iztikt bez dažādām, pēc pieaugušo domām, bezgaumībām, bez pārmērīgas stereotipiskas dažādu nokrāsu rozā reproducēšanas meitas garderobē, bez spīgulīšiem, laumiņu un princešu niekiem, šis periods vienkārši atnāca. Kā paisuma vilnis – kroņi un burvju zižļi, tilla brunči un citas jaukas aušības. Nācās pieņemt, ka tā, iespējams, ir konkrētā attīstības posma īpatnība, „lomu spēle”, kas veicina tālāko personības izaugsmi. Un visdrīzāk šādu periodu nevajadzētu vardarbīgi „apcirst” vai ierobežot tikai tāpēc, ka vecākiem varbūt piemīt pavisam atšķirīgas estētiskās alkas vai priekšstati par to, kas ir gaumīgs. Dažreiz jāļauj bērnam valkāt pūkainu matu lociņu ar rozā peļu ausīm un šifona plīvuru, nevis jāuzspiež elegants vilnas sarafāns un drūma, nesaprotama, tomēr „oriģināla” bērnu grāmata. Varbūt šis sirsnīgais, princesīgais naivuma posms ir jāizdzīvo, izvēloties piederīgus „pavadoņus” – piemēram Nensiju – un atribūtus, lai nākotnē izveidotos gana radoša jaunā personība, jo „ārišķīga uzvedība palīdz (...) nostiprināt pašapziņu”[1].
Beigās gan gribētos atgriezties pie sākuma un padomāt, kas tad aizokeāna zemēs galu galā veido Nensijas fenomenu? Un vai tas varētu izplatīties arī Latvijā? Lai gan grāmata ir jauka un gaužām iederīga dāvana kādai četrgadniecei dzimšanas vai vārda dienā, jāatzīst, ka lielu daļu milzīgā „veiksmes stāsta” veido prasmīgi būvētas, mūsdienīgas mārketinga stratēģijas. Ārvalstīs Nensija tiek attīstīta par veselu „zīmolu”: tiek radītas spēles un rotaļlietas, bērnu apģērbi, piederumi bērnu ballītēm un daudz kas cits. Īsāk sakot, Nensija tiek „apaudzēta” ar veselu, sazarotu nozīmju tīklu, kas iemīļoto grāmatu varoni palīdz veiksmīgi, cieši integrēt bērna ikdienā un, nenoliegsim, „tirgus cilvēkiem” ļauj gūt milzīgu peļņu. Grāmatniecībā tiek īstenotas rotaļlietu ražošanas gigantiem – Mattel un citiem ietekmīgākajiem – radniecīgas stratēģijas. Un, respektējot šī pārsātinātā laikmeta bērna uztveri, komerciālās veiksmes bērnu literatūrā var slēpties galvenokārt pārdomāti veidotā pieejā, kur aktīvi tiek apzināti un apgūti visi iespējamie darbības lauki, kā vēl papildus jauno lasītāju varētu ieinteresēt, piesaistīt. Protams, arī Nensijas piedzīvojumi grāmatas formātā angļu valodā nu jau ir attīstījušies līdz veselai, plašai sērija, kur brīnumaino meiteni iespējams sastapt visdažādākajās dzīves situācijās – Nensija Ziemassvētkos, Visu Svēto dienā, baletā, tējas ballītē utt. Atliek tikai atrast savējo!
[1] Bērna attīstība no četriem līdz pieciem gadiem. Pieejams tiešsaistē: www.mammamuntetiem.lv/berna-attistibas-kalendars/
[1] Bērna attīstība no četriem līdz pieciem gadiem. Pieejams tiešsaistē: www.mammamuntetiem.lv/berna-attistibas-kalendars/
