LU HZF Latvistiskas un baltistikas nodaļa kopā ar Memoriālo muzeju apvienību projektu iecerējusi kā ilglaicīgu pētniecības, lekciju un diskusiju ciklu. Katra rudens – pavasara mēneša otrajā otrdienā vienā no memoriālajiem muzejiem kāds no pētniekiem lasīs lekciju par kādu latviešu identitāti raksturojošu tēmu, kādu nezināmu vai līdz galam neizprastas literatūras vēstures jautājumu, bet trešajā trešdienā notiks diskusija par šo tēmu ar mūsdienu rakstniekiem, muzeja darbiniekiem, interesentiem.
Pētījumā strādā mūsu valstī pazīstami pētnieki: Ausma Cimdiņa, Māra Grudule, Janīna Kursīte, Sigita Kušnere, Ojārs Lāms, Silvija Radzobe, Jolanta Stauga, Līga Ulberte, Viesturs Vecgrāvis, lekcijās un diskusijās piedalīsies memoriālo muzeju speciālisti I. Kaire, M. Valtere u. c. Būs iespēja tikties ar A. Vigulu, R. Briedi, M. Salēju, A. Jundzi, J. Joņevu, K. Vērdiņu, J. Ozoliņu, A. Auziņu u. c. Projektā ir iesaistīti arī HZF doktoranti un Baltu filoloģijas maģistrantūras studenti.
Pirmās nodarbības/lekcijas „Romantisma nepārejošais vilinājums latviešu dvēselei: kāpēc tas ir tik noturīgs?” sākumā V. Vecgrāvis iezīmēja romantisma kā literatūras virziena hronoloģiju, iezīmes un pārstāvjus ārzemju kultūrās, pēc tam izsekoja latviešu romantisma īpatnībām no Aspazijas dzejas līdz Māra Salēja dzejoļu krājumiem. Latviešu romantisma dzejai raksturīgs tuvums dabas sīkām un detalizētām parādībām, cilvēka sirds tuvība otram cilvēkam. Latviešu romantisma pārstāvji atšķirībā no citu zemju rakstniekiem nesacer programmatiskus rakstus, reti raksta romānus, neattīsta romantismam raksturīgo vēsturisko romānu žanru. Konstanto romantisma klātbūtni hipotētiski var skaidrot ar tautasdziesmu un hernhūtisma tradīciju ietekmi latviešu kultūrā. Gandrīz visi latviskā romantisma autori – J. Poruks, K. Skalbe, F. Bārda, J. Ziemeļnieks, E. Zālīte – dzimuši Vidzemē.
Otrā nodarbība – diskusija „Vai jaunākajā latviešu dzejā vēl samanāmas romantisma atbalsis?” notiks
17. septembrī, arī J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā. To vadīs HZF doktorante Līvija Baumane, piedalīsies
dzejnieki Arvis Viguls, Ronalds Briedis un Māris Salējs.
Visi projekta pasākumi ir bezmaksas.
Pielikumā: pirmā pusgada nodarbību plāns.
Projekta vadītāja: Ieva Kalniņa
Lekciju un diskusiju cikls (I pusgads) –
2014. gada 9. septembris – 17. decembris
Septembris | Romantisma pasaules izjūta kā latviskās identitātes neiztrūkstoša daļa |
Kad | Tēma | Autors | Vieta |
Otrā otrdiena 09.09. 2014. Lekcija 17.00. | Romantisma nepārejošais vilinājums latviešu dvēselei: kāpēc tas ir tik noturīgs? | Dr. philol. prof. emerit. Viesturs Vecgrāvis (LU) | J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs |
Trešā trešdiena Diskusija 17.00. 17.09.2014. | Vai jaunākajā latviešu dzejā vēl samanāmas romantisma atbalsis? | Vada: Līvija Baumane Piedalās: Arvis Viguls, Ronalds Briedis, Māris Salējs | J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs |
Oktobris | Latviešu varoņa meklējumi |
Otrā otrdiena Lekcija 17.00. 14.10. 2014. | Apollons pie latviešiem – sengrieķu varoņu vaibsti latviešu literatūras tēliem | Dr. philol. prof. Ojārs Lāms (LU) | K. Barona muzejs |
Trešā trešdiena Diskusija 17.00. 22.10.2014. | Mazā cilvēka ikdienas varonība | Vada: Dace Dalbiņa Piedalās: Anna Auziņa, Jānis Joņevs | K. Barona muzejs |
Novembris | Savējais starp svešiem, svešais starp savējiem |
Otrā otrdiena Lekcija 17.00. 11.11.2014. | Savējais starp svešiem, svešais starp savējiem – latvieši un vācbaltieši | Dr. philol. prof. Māra Grudule (LU) | A. Upīša muzejs |
Trešā trešdiena Diskusija 17.00. 19.11.2014. | Savējais starp svešiem, svešais starp savējiem – Andrejs Upīts | Vada: Arnis Koroševskis Piedalās: Inese Kaire, Arno Jundze | A. Upīša muzejs |
Decembris | Latvietis un modernisma izaicinājumi |
Otrā otrdiena Lekcija 17.00. 09.12.2014. | Nemierīgie modernisti | Mg. philol. Sigita Kušnere (LU) | J. Akuratera muzejs |
Trešā trešdiena Diskusija 17.00. 17.12. 2014. | Vai jaunākajā literatūrā ir moderni būt modernam | Vada: Mg. philol. Maira Valtere Piedalās: Dr. philol. Kārlis Vērdiņš, Ivars Šteinbergs, Jānis Ozoliņš | J. Akuratera muzejs |
LU konference
