LU konference
Norises laiks un vieta - plkst. 16.30, LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Visvalža ielā 4a, 401. auditorijā.
Edvards Hiršs dzimis Čikāgā 1950.gadā, mācījies Grinela koledžā un Pensilvānijas Universitātē ieguvis doktora grādu folklorā. Viņa pirmais dzejoļu krājums „Mēnessērdzīgajiem” publicēts 1981.gadā, vēlāk Amerikas Dzejnieku Akadēmija Hiršam par to piešķīrusi Leivana jauno autoru balvu (1981), bet no Ņujorkas Universitātes saņemta Delmūra Švarca piemiņas balva. Par otro grāmatu „Nevaldāmā pateicība” autors saņēmis Nacionālā grāmatu kritiķu pulciņa balvu. Kopš tā laika ir publicētas vairākas Hirša dzejas grāmatas, nesenākās no tām ir „Dzīvā uguns: jauni un atlasīti dzejoļi” (2011), „Īpaši rīkojumi”(2008), „Noguldi vietā tumsu” (2003), „Par mīlestību”(1998), „Pasaulīgie pasākumi” (1994) un „Nakts parāde” (1989).
Hiršs ir arī vairāku prozas izdevumu autors, starp tiem ir „Dēmons un eņģelis: meklējot mākslinieciskās iedvesmas avotu”(2002), „Atsaucīga lasīšana” (1999) un nacionālais bestsellers „Kā lasīt dzejoli un iemīlēties dzejā” (1999), ko dzejnieks Garets Hongo nosaucis par „kaislīgai refleksijai veltīta mūža augli” un „brīnišķīgu grāmatu gan laureātiem, gan iesācējiem”. Kā pēdējā publicēta Hirša „Dzejnieka izvēle”(2007), kur apkopotas laikraksta "The Washington Post" grāmatu slejai divu gadu garumā sarakstītās iknedēļas vēstuļesejas.
Dzejniece Dana Gudjēra laikraksta "Los Angeles Times" grāmatu apskatā par Hirša dzeju teikusi: „Ir jābūt ļoti drosmīgam dzejniekam, lai nopakaļ Homēram, Vergīlijam, Dantem un Miltonam mestos bezdibenī… Hirša dzejoļi [ir] līdzcietīgi, bijīgi un reizēm atvieglojoši nežēlīgi.”
Hiršs ir dažādu starptautisku organizāciju biedrs un saņēmis neskaitāmus starptautiski nozīmīgus literārus apbalvojumus. Bijis angļu valodas profesors Veina Valsts universitātē un Hjūstonas universitātē.
Patlaban Hiršs ir Džona Saimona Gugenheima memoriālā fonda prezidents. 2008.gadā ievēlēts par Amerikas Dzejnieku Akadēmijas kancleru.