M.Asares, P.Cēlana, Č.Miloša, S.Moreino dzeja simfoniskajā koncertā 21.martā

Plkst. 19.00 Lielajā Ģildē. I daļa Georgs Pelēcis (1947) Koncerts simfoniskajam orķestrim Endorphin Music (2011) PIRMATSKAŅOJUMS Indra Riše (1961) Mūzika čellam un orķestrim “Apcere par Debesīm un Zemi” divās daļās (2013) PIRMATSKAŅOJUMS II daļa Pēteris Butāns (1942) “Zvaigznes un ūdeņi” stāstniekam, korim un simfoniskajam orķestrim (2012), Mairas Asares, Paula Cēlana, Česlava Miloša un Sergeja Moreino dzeja Stāstnieks – Jānis Dobkevičs PIRMATSKAŅOJUMS Festivāla “Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2014” simfoniskās mūzikas koncertā – trīs pirmatskaņojumi. Koncerta pirmā daļa uzjundīs mūsu pavasarīgo noskaņojumu ar mūziku, kas pārpilna laimes hormoniem, savukārt otrajā daļā valdīs apcerīgākas noskaņas, liekot apdomāt savu vietu pasaules telpā starp zvaigznēm un ūdeņiem. Komponists klasiķis, mažora valdnieks Georgs Pelēcis skaņdarbā Endorphin Music sola uzlādēt klausītājus ar lieliskas enerģijas lādiņu un ticību saviem spēkiem. Komponiste meža meita Indra Riše iedvesmai ņēmusi brīnišķīgu Latgales dzejnieka Valentīna Lukaševiča dzejoli, kurā debesu valstība solīta arī tiem, kas nepārstrādājušies guļ zālītē un veras mākoņos. Pēteris Butāns kopdarbā ar dzejnieku un tulkotāju Sergeju Moreino uzrakstījis apjomīgāku opusu, kas balstās uz tekstiem, kuros “rūgtmes mirušais ūdens būtu līdzsvarots ar ironijas dzīvo ūdeni”. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults debitēs populārā Latvijas Kultūras akadēmijas kora “Sōla” vadītājs Kaspars Ādamsons. Viņš studējis kordiriģēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu Latvijā un Zviedrijā, vadījis Latvijas mūzikas skolu jauniešu simfoniskā orķestra koncertus, ir viens no talantīgākajiem un nopietnākajiem jaunās paaudzes diriģentiem. Indras Rišes skaņdarbā solo spēlēs čellists Ēriks Kiršfelds, savukārt Pētera Butāna kantātes atskaņojumā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris “Latvijas” un stāstnieks Jānis Dobkevičs. Georgs Pelēcis ENDORPHIN MUSIC Georgs Pelēcis saka: “Koncerts rakstīts man tipiskajā stilā. Tur valda konsonanses prieks, pozitīvas emocijas, optimistiskie tēli. Saskaņā ar izvēlēto žanru ‘koncerts’ drusku vairāk tiek akcentēts sacensības, pretnostatījumu, spēles azarts. Gribējās sagādāt mūzikas procesa prieku gan klausītājiem, gan muzikantiem. Likās, ka šīs trijdaļu kompozīcijas kopsaucēju labi izteiktu tāds jēdziens kā endorfīns. Man būtu patiess prieks, ja mans “Endorfīnu koncerts” spētu uzlādēt ar jaunu enerģiju, možumu, ticību saviem spēkiem, iedvesmu dzīvē un darbā!” Indra Riše APCERE PAR DEBESĪM UN ZEMI Indra Riše saka: “Formulējot vārdos savu muzikālo domu, pieķēros pie Valentina Lukaševiča četrrindes: “A tu tik daudz nastruodoj. / Dabasu vaļsteibā pījem i tūs / Kuri guļ zuoleitē / I verās muokūņūs.” Man patīk pamīšus vērties mākoņos un atgriezties uz zemes, lai izjustu prieku gan tur, gan šeit. Saikne ar Debesīm un Zemi manī vieš līdzsvaru un drošības sajūtu. Debesis kā Sapņi, bet Zeme kā Dzīvība – es jūtos piederīga kā vienam, tā otram...” Pēteris Butāns ZVAIGZNES UN ŪDEŅI Sergejs Moreino saka: “Pēteris Butāns ir dižs cilvēks, kurš izraisa lielu maigumu. Mēs iepazināmies pirms septiņiem gadiem zvaigžņotā septembra naktī Pēterbaznīcas skatu laukumiņā. Reiz Josifs Brodskis rakstīja par Vistanu Hju Odenu: “... Tā kā krēsls bija pārāk zems, nama saimniece palika zem viņa divus apbružātus Oksfordas vārdnīcas sējumus. Toreiz padomāju, ka redzu vienīgo cilvēku, kuram ir tiesības izmantot šos sējumus sēdēšanai.” Arī man toreiz Pētertornī likās, ka redzu vienu no tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kas lieliski var izmantot šo torni kā podiju. “Zvaigznes un ūdeņi” ir mūsu trešais kopdarbs. Ideja par kora ciklu dzima pirms trim gadiem vairākos posmos. Būdams Ventspilī, izstāstīju Pēterim, ka Latvijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā daudzas sinagogas saglabājušās apbrīnojami labā stāvoklī. Tiesa, mūslaikos tur nereti ierīkotas noliktavas, sporta zāles, kinoteātri un baptistu lūgšanu nami. Pēc tam kaut kad Pēteris man piezvanīja un teica, ka tā, iespējams, esot īpaša balva ebrejiem par dzīvīgumu. Vēl pēc tam es atcerējos dažas rindas no Jura Kunnosa dzejoļa, kas sākas ar vārdiem: “Dzirnavu iela iztek no tās vietas / kur rīta agrumā vienādi labi izskatās Pēterbaznīcas / tornis un gaišzilā muļķīte viesnīca “Latvija””. Bet tās rindas, ko atcerējos, skanēja: “…garām nodedzinātajam geto / un sētām, kur zāle aug caur bruģiem / un šampinjoni lauž asfaltu...”. Tā radās vadmotīvs “Šampinjoni lauž asfaltu”. Mums likās, ka pašu ebreju un ebreju kultūras bezgalīgā spēja pielāgoties jebkuriem eksistences apstākļiem, – tā arī ir balva, kas dota no augšas par to, ka ebreji savulaik saistīja sevi ar jēdzienu “mūžīgi izredzētā tauta”, par ko izpelnījās pulka vairāk zemes naida, nekā bija izpelnījušies debesu labvēlības. Mēs nolēmām kā kaleidoskopā salikt ebreju ciešanu traģiskumu ar cinisko vēlmi par katru cenu izdzīvot, un gatavību masveidā upurēties ar naivu ticību vardarbības iedarbīgumam. Mūsu vēlme ir klausītājā izraisīt sajūtu, ko varētu saukt – “gaisma tuneļa galā”. Vienkāršu bērnu svētku noskaņojums personiski man ciešāk par ciešu saistīts ar atmiņām par to, kā padomju varas beigu posmā ebreji naivā un izmisīgā pašaizmirstībā svinēja Purimu – “mūs gribēja iznīcināt, bet atkal neiznīcināja, tad nu ņemsim tagad un paēdīsim.” Centos piemeklēt un iztulkot tādus tekstus, kuros rūgtmes mirušais ūdens būtu līdzsvarots ar ironijas dzīvo ūdeni. Tā topošās kantātes nosaukumā parādījās “ūdeņi”, bet, kad pie darba ķērās maestro, iedegās “zvaigznes”. Pēdējā laikā man gadījies lasīt dažādus holokausta notikumu faksifikācijas pierādījumus. Nekādā gadījumā neiesaistos šāda veida diskusijās, tomēr man jāsaka: ja kāda nebūt laika mašīna man parādītu, ka Babijarā netika nošauti simti tūkstošu ebreju, es, protams, nopriecātos. Ir taču daudz patīkamāk uzskatīt savu tautu par filistiešu uzvarētāju, nevis faraona upuri. Patiesi ceru, ka “Zvaigznes un ūdeņi” kaut nedaudz palīdzēs mūsu mazajai zemei aizmirst nelāgo paradumu sākt teju vai katru vēsturisku vēstījumu ar padomju varas nesto nodarījumu uzskaitījumu – mēs taču arī esam ļoti dzīvīgi un kā zāle augam cauri bruģakmeņiem.”