Pelītes sagrauza kurpītes

smirdīga konjaka glāze uz pleca

nē nevajag ābolu kandžas

tās pagaidīs tavas bēres

āboliņš nomīdīts dubļains

sapuvis ābols pagriezies

skatās caur lūku

kauliņi prauliem

paripo zem zārka

dzertnis novēloti

apciemo bērēs

tulpes kvadrātā

malka sacirsta

sakrauta

jāmeklē nedarba darītāji

rokā ir tikai iekodošās ērces

ar mērcēm dažādām

aptecini skaliņus

saule apspīd

upeņu jaundzinumus protams

 svaigākie parādīsies pavasarī

varenā gārsa

izaug dzirdam

saule apspīd malkas grēdu

uz kuras notiek dambretes turnīrs

dzelteni sīpoliņi mētājas

paretā zālājā

labprāt pamielotos taču

zāles pļāvējs noraus pirkstus

cilvēki iekopj mauriņus

Ķīniešu lukturi

Padomju Latvijā

Šauri logi

Rūpnīcu bodēm

Mazs čigānzēns

Mirgo slimnīcu

Vientuļās lampās

Zili un brūni

Vārti aizveras vaļā

Durvis atveras ciet

Melns kaķis ērmo

Peļķaino deķu ielu

Iemūk atspējotā žogā

Vakara seja apdziest

kuģīši kuņģītī peldinās

kundziņi stum buņdžiņas mādziņā

šļircīte mircītes vēniņā

pielieniņ asintiņ vadiņā

greibonīt reibonīt nakniņlaik

saodīs nagliņu zaglīši

drebulīts šķebinās grabinās

pelītes sagrauza kurpītes

ķermenīts pļeckiņā saļumis

mēnestiņš apspīd maz ciematiņ

nārstoja dvēseļu lietutiņ

man apkārt ir riebīgi cilvēki

sāku tiem pamazām līdzināties

vakars tev nokodīs ausi

tramvaja labajā sliedē

un tvaiku nolaidīs

āksti ar rozēm

mani saimnieki ir nūģi

kādas drēbes viņi apvelk

man kauns pa taciņām

streipuļot ar viņiem

mani saimnieki ir nūģi
viņu kurpes un riepas ir lisas

reiz uzbrauca man uz astes

mani saimnieki ir nūģi

mani baro ar pārpalikumiem

mani saimnieki ir nūģi