
Izvietot grāmatas Baznīcas ielas namā viņam palīdzēja jaunais Vitauts Blaus. 1926. gada 17.septembrī Rainis raksta: "Vingroju. Atnāk J. Berners dēļ elektrības skaitītāja. Atnāk Vitauts Blaus: ierādu, lai grāmatas kataloģizē." 21.septembrī: "Atnāk ikdien Vitauts Blaus un kārto grāmatas. Atnāk 2 amatnieki taisīt plauktus. Nogurums." 27.septembrī: "(..) visu dienu kārtoju bibliotēku. Par maz telpu."
Šobrīd grāmatas sakārtotas pēc muzeja darbinieku izveidota tematiska principa: cittautu literatūra, Aspazijas darbi, Raiņa darbi, folklora, grāmatas par literatūru un mākslu, dažādu partiju legāli un nelegāli izdevumi, vēsture un ģeogrāfija, reliģija, ētika, filozofija, almanahi, statistika, juridiskā literatūra, kalendāri, valodniecība, dabas zinātnes, medicīna, pretalkohola kustība, lauksaimniecība, tautsaimniecība, jautājumi par sieviešu kustību, skolas un mācību grāmatas, ceļveži un katalogi, biedrību materiāli, mūzika. No pašām senākajām grāmatām Raiņa bibliotēkā saglabājušies Fenimora Kupera "Stāsti par Ādzeķi" vācu valodā. Šo grāmatu Jānis Pliekšāns lasa bērnībā, kad skolojas pie mācītāja Svensona Ēģiptē (muiža pie Lietuvas robežas, Daugavpils apvidus). Lasītais rosina zēnus organizēt indiāņu cīņas Lauces ezera krastā. Saglabājušās arī vairākas Raiņa un jaunākās māsa Doras skolas grāmatas vācu, latīņu, grieķu valodā, kā arī vairākas svītrojumiem un piezīmēm bagāti izraibinātas juridisko sacerējumu grāmatas, kas izmantotas studiju gados Pēterburgā un praktiskajā advokāta darbā. Vairākas bibliotēkas grāmatas apliecina konkrētus dzejnieku dzīves faktus. Piemēram, greznais Gētes "Fausta" izdevums, ko laikraksta "Mājas Viesa Mēnešraksts" redaktors Pēteris Zālīte dāvina dzejniekiem viņu kāzu dienā 1897. gada 21.decembrī, ir vienīgais materiāls, kas ļauj noteikt laulāšanās datumu, jo citi dokumenti nav pieejami. Daudzās grāmatās ir latviešu un cittautu autoru veltījumi Rainim un Aspazijai: saglabājušās grāmatas ar Eduarda Voltera, Rūdolfa Blaumaņa, Jēkaba Janševska, Eduarda Treimaņa, Antona Birkerta, Valda Grēviņa, Kārļa Egles u.c. ierakstiem.
Visplašākā ir cittautu literatūras nodaļa, ko veido vairāk nekā 1500 izdevumu. Īpaši interesantas ir Raiņa piezīmes klasiķu darbos. Lasot Šekspīra "Romeo un Džuljeta", Rainis velk paralēles ar savu "Induli un Āriju". Vēstures grāmatas interesē gan Raini, gan Aspaziju. To apliecina piezīmes, kurās dzejnieki papildina viens otru. Vēstures nodaļas grāmatu lielāko daļu Rainis iegādājies, dzīvodams Šveicē. Tad vācu valodā iznāca ļoti bagātīgi pētījumi par seno ēģiptiešu, asīriešu, babiloniešu, indiešu, ķīniešu dzīvi, filozofiju, reliģiju.
Viņiem tuva ir antīkā māksla un vēsture. Antīko skulptūru kopijas parasti greznojušas dzejnieku darba telpu un savā tematikā sasaukušās ar reprodukcijām, mākslas grāmatām, izstāžu katalogiem. Īpaša loma ir folkloras izdevumiem, kuri dod pamatu un sižeta līnijas vairākām Raiņa lugām: "Uguns un nakts", "Pūt, vējiņi!", "Krauklītis", "Spēlēju, dancoju".
Šobrīd iepazīties ar Raiņa un Aspazijas bibliotēku iespējams Ojāra Vācieša ielā 19, iepriekš sazinoties ar krājuma glabātāju Solvitu Lapiņu (tālr. 67614015). Ziņu sagatavoja:
Sandra Zobena
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste