LU konference
"Pie kafēnija durvīm" ir hrestomātisks Kavafja erotisks dzejolis, kas verbāli skicē nelielu un nejaušu ainiņu pilsētas ielās pie kāda kafēnija durvīm, pievēršot uzmanību kāda cilvēka skaistajam augumam. Neraugoties uz ļoti konkrēto vidi, dzejolis pauž miesas skaistuma prieku un baudu diezgan vispārīgi. Nekādu dzimtes marķieru nav ne runātājam, ne dzejā apjūsmotajam ķermenim. Grieķu pasaules īpatnējais iestādījums "kafēnijs" ir tas, kas dod netiešu norādi homoerotisma virzienā.
Kāpēc tā? Te nu laiks atbildēt uz jautājumu, kas tad īsti ir kafēnijs. Vienkāršoti varētu teikt – kafijas dzeršanas vieta, kafijotava, varbūt pat kafejnīca. Bet šādi mums labi zināmi vārdi tomēr nav lietojami grieķiskās sadzīves īpatnību marķēto Kavafja tekstu latviskojumos, tajos jāpaliek kafēnijam, jo tas ir ļoti īpašs un savdabīgs kafijas patēriņa vietas apzīmējums. Latviešu kultūrā kafijas nesteidzīga malkošana drīzāk raisīs asociācijas ar dāmu pasauli, bet kafēnijs ir maskulīnas pasaules iestādījums. Mūsdienās tas, protams, ir kritis feminisma priekšā, tomēr varbūt arī ne pilnībā. Vēsturiski un arī Kavafja laika Aleksandrijā tā ir pieticīga kafijas dzertuve, kurā var dabūt arī kādu uzo (anīsa šņabja) mēriņu, kādu olīvu uzkodām, un tas arī viss. Telpa ir vienkārša, parasti tie ir mantoti ģimenes uzņēmumi, tāpēc pie gaišajām vienkrāsas sienām varbūt būs kāds senču portrets, apkārtējā sociuma vērtības varētu iezīmēt kāda futbolista bilde, bet visādi citādi telpa ir askētiska. Te vienkārši vīri pavada brīvās stundas, uzspēlējot kādu galda spēli, nesteidzīgi pļāpājot, siltākā laikā sēžot uz ielas un vērojot pasauli.
Jauni un skaisti cilvēki kafēnijos pārāk daudz neapgrozās, tāpēc kāds skaists augums pie kafēnija durvīm piesaista uzmanību.
Erotisko motīvu klātbūtne Kavafja dzejā ir ļoti labi saprotama un uztverama šajā kafēnija diskursā, jo Kavafis piedāvā izteikti retrospektīvu tēlojumu – atmiņu skaistums, smeldze, kādreiz piedzīvotais, bet nezudušais rosina dzejas tapšanu. Erotisms un kafēnijā sēdošs vecs vīrs – tāda ir Kavafja sasaiste. Visbiežāk Kavafja erotisms ir vispārināta prieka dziesma par miesas dievišķumu, objekts un subjekts dzimuma aspektā reti kad ir identificējams. Gramatiskās dzimtes marķieri netiek lietoti, tāpēc nav arī dzimuma diferences un ar dzejoļa situāciju var identificēties ikviens lasītājs. Lasītājs rada teksta dzimumdiferenci.
Kavafim gan ir arī tādi dzejoļi, kuros ļoti eksplicīti rādīts homoseksuāls piedzīvojums/pārdzīvojums. Lielākoties šie teksti ir rakstīti "es" formā, kas būtiski atšķiras no mīta un vēstures dzejoļos dominējošās "viņš" formas. Dzejnieka skatījumā erotiskās atmiņas kļūst par impulsu Mākslas tapšanai un pauž to, ka arī nīcīgajam ir nozīme. Tomēr diezgan bieži dzejnieks kā dzīvā skaistuma glābiņu piedāvā nāvi.
Josifs Brodskis par Kavafja dzejas erotismu raksta: "Tas, kam mākslā ir nozīme, ir nevis seksuālas tieksmes, bet gan tas, kas no tām rodas. Tikai virspusējs vai angažējies kritiķis var vienkārši pieskaitīt Kavafja dzejoļus "homoseksuāliem" vai arī reducēt vērtējumu līdz "hedoniskām nosliecēm". Vienīgais cilvēces rīcībā esošais līdzeklis, lai tiktu galā ar laiku, ir tās atmiņa; tieši šī īpašā jutekliski vēsturiskā atmiņa veido Kavafja savdabību".[1] (Бродский 2000:486).
Cilvēka miesiskums un miesas dievišķums, neparejošais pārejošajā, bauda, prieks un rezignācija ir jutekliski vēsturiskās atmiņas pavedieni, kas caurauž Kavafja dzeju.
Hedoniskā iekrāsojuma novērtēšanai Kavafja dzejā piedāvāsim kādu viņa jaunības darbu, kas ir savdabīgs un savrups dzejnieka devumā, jo tas ir viens no nedaudzajiem prozdzejoļiem viņa mantojumā. Interesanti, ka šim tekstam piemīt savdabīgs abstraktums, iespējams, vērsts simbolisma estētikas virzienā. No šādas izteiksme Kavafis vēlāk atteiksies, koncentrējoties uz atsevišķu atmiņu uzplaiksnījumu tēlojumu. Šajā jaunības tekstā nolasāms zināms programmatisms, kas vēlāk pārtop dzejas erotiskajā pavedienā.
Baudas Pulks
Nerunājiet par vainu, nerunājiet par atbildību. Kad, mūzikai skanot, nāk karogotais Baudas Pulks; kad dreb un trīsuļo jūtas, neprātīgs un nekrietns ir tas, kurš paliek atstatus, kurš neuzdrošinās pievienoties skaistajam gājienam, kas devies iekarot baudījumus un kaislības.
Visi morāles likumi – nejēgā sadomāti, nejēgā īstenoti – ir niecība un ne mirkli nespēj pretstāvēt, kad, mūzikai skanot, nāk karogotais Baudas Pulks.
Neļauj nevienam neskaidram tikumam tevi atturēt. Netici tam, ka tevi saista jelkāds pienākums. Tavs pienākums ir atdodies, pavisam atdoties Vēlmei, kas ir pilnīgo dievu vispilnīgākais veidojums. Tavs pienākums ir būt uzticamam kareivim un stāties ierindā sirds paļāvībā, kad, mūzikai skanot, nāk karogotais Baudas Pulks.
Neieslēdzies savā namā, maldoties taisnīguma priekšstatos un slikti veidotās sabiedrības aizspriedumos par atmaksu. Nesaki – tik daudz man jāstrādā un tik daudz es varu ļauties baudījumam. Tā kā dzīve ir mantojums un tu neko neesi darījis, lai to iegūtu kā atalgojumu, tāpat arī Baudai ir jābūt mantojumam. Neieslēdzies savā namā, bet turi logus atvērtus, plaši atvērtus, lai dzirdētu kareivju pirmos soļus, kad, mūzikai skanot, būs klāt karogotais Baudas Pulks.
Neļaujies zaimotāju apmānam, kuri tev iestāsta, ka kalpot ir bīstami un grūti. Kalpošana baudai ir nebeidzams prieks. Tā nogurdina tevi, bet tas ir dievišķa reibuma gurdums. Un kad ceļa galā kritīsi – arī tad tava veiksme būs apskaužama. Kad tavas bēres būs galā un Tēli, ko veidos tavas vēlmes, izkaisīs tulpes un baltas rozes pār tavu šķirstu, tevi pacels uz pleciem jauneklīgie Olimpa dievi un viņi tevi apraks Ideāla Kapsētā, kur balto dzejas mauzoleji.
No grieķu valodas tulkojis O. Lāms
Piezīme
Baudas Pulks – alūzija par Dziesmu Dziesmas 6.4.:
"Skaista tu,
draudzene mana, kā Tirca,
daiļa kā Jeruzaleme,
barga kā karogoti pulki."
6.10.:
"Kura ir tā, kas raugās lejup kā ausma,
skaista kā mēnesnīca,
šķīsta kā saule,
barga kā karogoti pulki?"
Konstantina Kavafja dzejas pasauli iepazīstiet arī citos "Ubi Sunt" publicētajos rakstos: "Gaidot Kavafi" un "Gaidot Kavafi. Solis tuvāk".
