LU konference
Dzejniekam
cik skaisti tu sadedz šoruden
zem apgāzta mēness
zem Kobeina baltām kokaīna debesīm neviena kļavas lapa netiek līdzi tavam kritiena ātrumam
vēl naktī spoži deg tevis atstātā burtu sliede
kā lidostas skrejceļš
no kura tu atraujies
uz kura tu neatgriezīsies cik skaisti tu sadedz šoruden
balti paliek pelni
kas nobirst no debesīm
tad atnāk ziema *** māsiņ pildiet ātrāk to šļirci šajā katafalkā ar bākugunīm kas tik negudri traucas pretī visam un pilnīgi nekam trūkst elpas vēlos aizmigt vēlos neredzēt kā viestrādnieki nozāģē pēdējās zaļās alejas un to vietā melni tuneļi sakasa paliekas tās visas pasaules paliekas ko var nopirkt par naudu un tad izlikties ka turpini smaidīt pats pie sava pārbāztā bēru galda svētlaimīgs *** Kur tu liki Bengālijas ugunis drīz nāks viesi tie sāks ko nojaust tu iespied man rokās piecīti un sūti uz tirgu kur zem letes Dievs tās ugunis tirgo toreiz viņš iedeva par velti bet tā visi dīleri rīkojas uzsēdina uz adatas tad liek pirkt stāvu naktī pie aizslēgta tirgus pie dvēseles piecīti piespiedis raudu nevar nopirkt kas reiz Dieva dāvināts ne par kādu naudu *** sniegs atnāca pie viņu namdurvīm jūnijā sniegs nezināja ka aiz durvīm ziema bija jau sen jau tad kad mežģīnes aizkaros ieaudās ar tādām sāpēm kas rodas pirms pirmā ko un pēdējā neko aizmirsti pieskārieni sasējuši cilpas noklīduši skūpsti savelk mezglus divi sniegavīri karājas pie viesistabas lustras un šūpojas viens otram garām *** palikusi tikai tā migla
kas saēd tev iekšas
kas slepkavo draugus un atpakaļskata spogulī
iepūš dvašu lai atvadas
tev nemātu neviens
es tāpēc eju caur viņu
ciešāk tev blakus
it kā nejauši pa laikam
pieskardamies *** kad nodegs visi lavandu lauki
un paradīzes ūtrupē pārdos verdzībā dievus
kad pasaulē viss būs izbeidzies
es atbraukšu pie tevis ciemos
līs meteoru lieti
un elles katlos pērsies miesas
paliks nevērtīgs kas pabeigts
un tas kas nepaspēja būt
pār pasauli vien pelni birs
tu nāksi pretī dzimusi no jauna
kā cerība kas nenomirst
pat tad kad tevi nokost atnāk salna
būs tukšums saltu zvaigžņu ziedos
kad pasaulē viss atkal iesāksies
es atbraukšu pie tevis ciemos Draugs tu sevi ieraksti ik dienu binārās ciparu kombinācijās globālajā zirnekļu tīklā tu esi tā retā muša kas sapinusies tajā vēl turpini kaut klusi līdzās elpot un varbūt tāpēc es vēl esmu tajās dienās kad sāp kad elpot negribas nemaz rakstu neveiklus stāstus un lasu ļaudīm skumjas pasakas *** iekosties dzīvē iekosties kā badīgam sunim tajā līdz kaulam dienās kad šķiet ka pasaule grūst un cilvēces sapņi sadzīti gāzes kamerās pamāj ardievas izturēt par spīti gatavam atkal cilvēkam būt tajā bezpalīdzīgi zombēto svētuļu pūlī kas tik ļoti mīl savākties un kādam sajūsmā skandēt Heil sildoties pie nelasītu tāpēc kaitīgu grāmatu sārtiem iekosties dzīvē, cilvēk, gatavam būt pielikt kāju priekšā pavērtiem elles vārtiem savam dievam Jūlija no rīta saņēma vēstuli Facebook
Jūlija pārlaida drūmi
dievišķās gaismas pilnās acis saturam
uzsita ar mazo dūrīti pa kosmētikas galdiņu
satraukumā un uzbudinājumā
norāvusi peņuāru no trīsošās miesas
paņēma tālruni
uzspieda numuru
un aizsmakušā balsī
klusi savam dievam jautāja A kto takoj etat Deigeļis
Bļaģ
zem apgāzta mēness
zem Kobeina baltām kokaīna debesīm neviena kļavas lapa netiek līdzi tavam kritiena ātrumam
vēl naktī spoži deg tevis atstātā burtu sliede
kā lidostas skrejceļš
no kura tu atraujies
uz kura tu neatgriezīsies cik skaisti tu sadedz šoruden
balti paliek pelni
kas nobirst no debesīm
tad atnāk ziema *** māsiņ pildiet ātrāk to šļirci šajā katafalkā ar bākugunīm kas tik negudri traucas pretī visam un pilnīgi nekam trūkst elpas vēlos aizmigt vēlos neredzēt kā viestrādnieki nozāģē pēdējās zaļās alejas un to vietā melni tuneļi sakasa paliekas tās visas pasaules paliekas ko var nopirkt par naudu un tad izlikties ka turpini smaidīt pats pie sava pārbāztā bēru galda svētlaimīgs *** Kur tu liki Bengālijas ugunis drīz nāks viesi tie sāks ko nojaust tu iespied man rokās piecīti un sūti uz tirgu kur zem letes Dievs tās ugunis tirgo toreiz viņš iedeva par velti bet tā visi dīleri rīkojas uzsēdina uz adatas tad liek pirkt stāvu naktī pie aizslēgta tirgus pie dvēseles piecīti piespiedis raudu nevar nopirkt kas reiz Dieva dāvināts ne par kādu naudu *** sniegs atnāca pie viņu namdurvīm jūnijā sniegs nezināja ka aiz durvīm ziema bija jau sen jau tad kad mežģīnes aizkaros ieaudās ar tādām sāpēm kas rodas pirms pirmā ko un pēdējā neko aizmirsti pieskārieni sasējuši cilpas noklīduši skūpsti savelk mezglus divi sniegavīri karājas pie viesistabas lustras un šūpojas viens otram garām *** palikusi tikai tā migla
kas saēd tev iekšas
kas slepkavo draugus un atpakaļskata spogulī
iepūš dvašu lai atvadas
tev nemātu neviens
es tāpēc eju caur viņu
ciešāk tev blakus
it kā nejauši pa laikam
pieskardamies *** kad nodegs visi lavandu lauki
un paradīzes ūtrupē pārdos verdzībā dievus
kad pasaulē viss būs izbeidzies
es atbraukšu pie tevis ciemos
līs meteoru lieti
un elles katlos pērsies miesas
paliks nevērtīgs kas pabeigts
un tas kas nepaspēja būt
pār pasauli vien pelni birs
tu nāksi pretī dzimusi no jauna
kā cerība kas nenomirst
pat tad kad tevi nokost atnāk salna
būs tukšums saltu zvaigžņu ziedos
kad pasaulē viss atkal iesāksies
es atbraukšu pie tevis ciemos Draugs tu sevi ieraksti ik dienu binārās ciparu kombinācijās globālajā zirnekļu tīklā tu esi tā retā muša kas sapinusies tajā vēl turpini kaut klusi līdzās elpot un varbūt tāpēc es vēl esmu tajās dienās kad sāp kad elpot negribas nemaz rakstu neveiklus stāstus un lasu ļaudīm skumjas pasakas *** iekosties dzīvē iekosties kā badīgam sunim tajā līdz kaulam dienās kad šķiet ka pasaule grūst un cilvēces sapņi sadzīti gāzes kamerās pamāj ardievas izturēt par spīti gatavam atkal cilvēkam būt tajā bezpalīdzīgi zombēto svētuļu pūlī kas tik ļoti mīl savākties un kādam sajūsmā skandēt Heil sildoties pie nelasītu tāpēc kaitīgu grāmatu sārtiem iekosties dzīvē, cilvēk, gatavam būt pielikt kāju priekšā pavērtiem elles vārtiem savam dievam Jūlija no rīta saņēma vēstuli Facebook
Jūlija pārlaida drūmi
dievišķās gaismas pilnās acis saturam
uzsita ar mazo dūrīti pa kosmētikas galdiņu
satraukumā un uzbudinājumā
norāvusi peņuāru no trīsošās miesas
paņēma tālruni
uzspieda numuru
un aizsmakušā balsī
klusi savam dievam jautāja A kto takoj etat Deigeļis
Bļaģ
