Iznākusi Ērika Hānberga grāmata "Mana Tērvetes ieelpa"

Autors izvērtējoši atlūkojas pagājībā, īpaši atainodams laikposmu, kad nelaimīgumā piedzīvojis laimīgumus. Kā tas var būt?  Jo vienmēr caur humoru  centies uzturēt un vairot sevī un cilvēkos optimismu. Bet kā uzsvēris pats autors, tad: "Es esmu iemācījies priecāties par kaimiņu prieku!" 

Grāmatā ir rakstnieka atmiņu uzblāzmojumi par ilgstošu uzturēšanos Tērvetes sanatorijā un dabas parkā, kuros uzplaiksnī 70.–80. gadu reālijas, visādības, notikumi, ceļojumi, satiktie cilvēki. Ērika Hānberga klātbūtne Tērvetē vienmēr bijusi līdzpulsējoša, tāpat kā Tērvete līdzpulsējoša bijusi viņā. "Dzimtas māju pagalms ir aicinošs arī tad, kad pašu māju vairs nav. Bet domās tu atkal esi tur. Jo pagalms bija un ir mūžīgi paliekošs kā pirmais lūkojums plašumā."