Redakcijas sleja. Grāmatām pa pēdām

Kopā ar krietnu bariņu pilsētas bērnu un viņu vecāku satikāmies pie Katedrāles, lai Rakstnieces vadībā Karostas ielās meklētu liepās ieaugušo Bēdu būdu. Čīkstošajām durvīm atveroties, tajās patiesi parādījās Skumju princese, gariem, baltiem matiem, un no plaukstas izpūta skumju putekļus tiem, kas tos gaida. Gājienam atkal sakustoties, cauri ļaužu bariņam uz vienriteņa izžonglēja Betona cilvēks, bet kanālā pie Tilta Putna ūdenī gulēja caurspīdīga Vienaldzības Medūza. Cietummuzejā no tumsas ārā līda spēļu spoki un dziedāja savu spocīgo dziesmiņu, bet cietumsargs skaļākajiem bērniem piedraudēja ar asfalta ravēšanu, radot sajūtu, ka šī tiešām ir vieta, no kuras ātri jātiek projām. Bērniem ziepju burbuļus pūšot, gājiens nonāca līdz kastaņu alejai, kur augstu vienā no kokiem sēdēja Tukšrosības kundzīte un tamborēja garu dzijas pavedienu, ik pa laikam gludinādama koka lapas ar baltu gludekli, bet manēžā, gājienam noslēdzoties, satikām Apolonijas zirdziņus. Un es patiesi dzirdēju vienu puiku otram vaicājam, kas tā par grāmatu. Un kādu mammu, kura savam mazulim solīja šo grāmatu izlasīt. Taču, pat ja lielākā daļa sanākušo nekad neatšķirs stāstu "Kurš no mums lidos?", varbūt viņi atcerēsies dīvainos iztēles varoņus, kas atdzīvojās kādā svētdienas pēcpusdienā, un tā, iespējams, šie tēli turpinās dzīvot Karostā vēl arī pēc gājiena. 

Tepat Rīgā Rakstniecības un mūzikas muzejs arī aicina piedzīvot ceļojumu laikā, izstaigājot latviešu rakstnieku iedvesmas vietas. Tā, piemēram, martā bija iespēja doties ceļojumā "Matīsa Torņakalns", aplūkojot Māra Bērziņa romānā "Svina garša" aprakstītās notikuma vietas, bet jūnijā – iedzīvoties Billes Rīgā, pastaigājoties pa Vizmas Belševicas Grīziņkalnu. 

Varbūt vasara ir īsti piemērots laiks, lai dotos ar grāmatu ārā un atrastu savu mijiedarbi starp tekstu un vietu.