Anšlavam Eglītim veltīta konference - 25. oktobris

Plkst. 14:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāvā, Mūkusalas ielā 3. 1906. gada 14. oktobrī Rīgā rakstnieka Viktora Eglīša un skolotājas un tulkotājas Marijas Eglītes ģimenē dzimušā A. Eglīša dzīves gaitas, personības tapšana un radošās daiļrades ceļš veidojās vairāku interešu saskarē (studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, radošā vide mājās, interese par literatūru un teātri), impulsējot sava ceļa meklējumos. Raiba iezīmējas arī A. Eglīša dzīves ģeogrāfija – Rīga, Cesvaine, Inciems, Maskavas apkaime (Krievija), Sormova (Krievija), Alūksne, Leisene (Šveice), Berlīne, Tailfingena, Pfulingena (Vācija), Ņujorka, Seilema, Losandželosa un Pacifika Palisādes (ASV) –, tomēr visa mūža garumā viņš palicis izteikts Latvijas patriots un par literāro devumu un nacionālo stāju trimdā saņēmis Tautas balvu (1980). Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tapa A. Eglīša pirmie dzejoļi, stāsti, romāni un lugas, savukārt trimdas laikā – stāsti, romāni un lugas, galvenokārt domājot par latviešu teātra attīstību arī svešumā. A. Eglītis pamatoti dēvēts par ražīgāko latviešu trimdas autoru. Rakstnieka literārais devums pazīstams ne vien lasītājiem svešumā, bet arī Latvijā, sākot ar romānu "Līgavu mednieki" (1940), "Homo novus" (1946), atmiņām par Inciemā pavadītām vasarām grāmatā "Pansija pilī" (1962) līdz svešuma izjūtu, vērojumu tvērumam virknē stāstu, tēlojumu un romānu, kā arī dažādu Latvijas vēsturē izšķirīgu norišu literāram zīmējumam. Daudzi A. Eglīša romāni pieredzējuši atkārtotus izdevumus, aizsākta Rakstu izdošana, tapuši pētījumi – Viktora Hausmaņa monogrāfija "Anšlavs Eglītis" (2005), rakstu krājums "Anšlavs Eglītis pretskatā un profilā" (1996), izdotas "Anšlava Eglīša dienasgrāmatas 1919–1944" (sak. Vera Vāvere un Ieva E. Kalniņa, 2004). Otrā būtiska A. Eglīša literārā šķautne ir viņa devums latviešu lugu rakstniecībā, kas iestudētas daudzos latviešu teātros visā pasaulē, un reizumis arī Latvijā ("Pa purna tiesu", "Kazanovas mētelis", "Galma gleznotājs", "Bezkaunīgie veči" u. c.). Izdota izlase "Lugas" (1990) un sagatavota Latvijā neizdoto lugu izlase "Cilvēks grib spēlēt" (2016) ar Viktora Hausmaņa ievadu un komentāriem. "Ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un krietns stilists" – tā par A. Eglīti teicis dzejnieks, esejists un kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons. Komponists Volfgangs Dārziņš viņu dēvējis par džentelmeni latviešu literatūrā. Literatūrzinātnieks un teātra pētnieks Viktors Hausmanis atzinis, ka grūti iedomāties citu latviešu literātu, kurš būtu sevi apliecinājis tik daudzās radošās izpausmēs – prozists, gleznotājs, dramatiķis, tēlotājas mākslas kritiķis, dzejnieks, kinokritiķis, tulkotājs – viss vienā personā. Konferenci rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.   Papildu informācija: 
Ingūna Daukste-Silasproģe
Vadošā pētniece
Latvijas Universitātes
Literatūras, folkloras un mākslas institūts
E-pasts: inguna.daukste@lulfmi.lv