
(1880 – 1954) ir baltkrievs, savulaik Vitebskā beidzis garīgo semināru, vēlāk Tartu universitātē studējis jurisprudenci, klausījies lekcijas vēsturē — ieguvis daudzpusīgu augsta līmeņa izglītību. Ludzā viņš strādājis par skolotāju, te izveidojis ģimeni, te 1917. gadā gādājis par krievu ģimnāzijas izveidošanu, prasot atļauju Vitebskas gubernatoram. Un tā 1917. gada 14. decembrī notika skolas atklāšanas pasākums. Sergejs Saharovs vadīja skolu juku laikos — līdz 1922. gadam, nodrošinot normālu mācību procesu. Viņam izdodas izveidot spēcīgu pedagogu kolektīvu. Ludzā strādā skolotāji, kas studējuši Vācijā un Krievijas augstskolās. S. Saharovs ir īsts tautskolotājs, jo viņa vadībā skolā izveido literatūras un novadpētniecības pulciņus, pilsētā tiek iestudēta un izrādīta N. Ostrovska luga. S. Saharova sieva Olga noorganizē pirmo bērnudārzu Ludzā. S. Saharovs vāc baltkrievu un krievu folkloru Latgalē. Viņš pirmais aprakstījis visas Latgales pareizticīgo baznīcas, un šī informācija izdota grāmatā. Viņš bija spilgta personība, kurš spējis Ludzā izdarīt ļoti daudz, jo tikai spēcīgas un daudzpusīgas personības spēj iesākt un iedzīvināt jaunas idejas.
1922. gadā Sergeju Saharovu aicina darbā uz Latvijas Izglītības ministriju, vēl pēc dažiem gadiem norīko par direktoru Daugavpils baltkrievu ģimnāzijā.
1945. gadā, padomju laikā, Sergeju Saharovu, jau sirmu vīru, apcietina un izsūta uz Kazahiju.
Plkst. 17:00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, Rīgā.
Sergejs Saharovs