LU konference
Plkst. 19:00 „Jūgendstila paviljonā” (Strēlnieku ielā 9, Rīga) notiks rakstnieces Zemgaliešu Birutas (1878 - 1906), vienīgās latviešu „sievietes dekadentes”, 135. gadskārtas piemiņai veltīta literārā pēcpusdiena. Skanēs Zemgaliešu Birutas dzejas lasījumi, būs dzirdams Kārļa Vērdiņa stāstījums. Par muzikālo fonu pasākumā gādās Kaspars Liepiņš (grupa „Oceanpath”).
Zemgaliešu Biruta bija kaislīga, traģiska, noslēpumaina un leģendām apvīta personība – jauna sieviete, kura dzīvi beidza pašnāvībā, apveltīta ar izsmalcinātu gaumi, kura labi pārzinājusi franču literatūru, ceļojot savulaik bija redzējusi pasauli, baudījusi mākslu Parīzē, Maskavā un citur, kā arī iedvesmojusi daudzus savus laikabiedrus. Tomēr šī ēteriskā, mākslinieciskā būtne savulaik bija aizrāvusies arī ar revolūcijas idejām un pat nonākusi apcietinājumā.
Laikā, kad sievietes rakstnieces vēl bija diezgan reta parādība, Zemgaliešu Biruta atklājas kā kvēla, lepna, temperamentīga, dramatiska personība – ne vien savā daiļradē, bet arī dzīvesgājumā. Viņas dzeja un proza publicēta dažādos preses izdevumos 20. gadsimta pirmajā desmitgadē. Līdz šim mazāk pazīstama Zemgaliešu Biruta ir, iespējams, savas agrās bojāejas dēļ, gan arī tāpēc, ka literārā ziņā palikusi it kā Aspazijas un Annas Brigaderes ēnā. Plaukstošo talantu Zemgaliešu Biruta virtuozāk apliecinājusi dzejā, bet arī viņas prozai piemīt valdzinājums un noskaņa, kas ļauj iegrimt zudušā laikmeta atmosfērā. 2005. gadā viņas dzeja pirmo reizi tika izdota grāmatā – izlasē „Sārtais skūpsts”, Kārļa Vērdiņa sakārtojumā. Jāatzīmē, ka 2009. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī tika iestudēta luga „1906. Trakāk vēl kā piektā gadā”, kurā viens no centrālajiem tēliem bija jauna, eksaltēta dzejniece Vilma Doroteja Plūme – viņas prototips ir tieši Zemgaliešu Biruta.
Zemgaliešu Biruta raisa interesi ar savu šķietamo marginalitāti – viņa bija teju pilnībā aizmirsta vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr no jauna atgūst vietu latviešu literatūras un kultūras telpā. Tā kā 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tai ļoti noderīga būtu sava „jūgendstila ikona”, La Poètesse Maudite jeb „nolādētās dzejnieces” tēls, līdzīgi kā franču un krievu kultūrā.
Materiālu sagatavoja: Līvija Baumane
livija.baumane@inbox.lv
 pieder t. s. „dekadentu paaudzei”, viņa ir vētrainā laikmetā augusi māksliniece. Literatūrā Zemgaliešu Biruta sevi pieteica 20. gadsimta sākumā, kad, līdzās citiem rakstniekiem (piemēram, J. Akurateram, J. Jaunsudrabiņam, K. Štrālam, K. Jākobsonam, K. Skalbem u. c.), parakstīja t. s. latviešu dekadences manifestu „Mūsu mākslas motīvi”, kas tika publicēts žurnālā „Dzelme”.){kind=link}