Blaumaņa dzīve laikabiedru un mūsdienu pētnieku skatījumā. Anna Kuzina „Rūdolfs Blaumanis tuvplānā”

Šo grāmatu izdevumi apliecina, ka vēl joprojām pētnieki meklē jaunus veidus, kā interpretēt R. Blaumaņa darbus un stilu, kā izstāstīt R. Blaumaņa dzīves gājumu. 2008. gadā iznāca Līvijas Volkovas monogrāfija Blaumaņa zelts, kas iepazīstina ar rakstnieka darbu žurnālistikā, attiecībām ar draugiem un kolēģiem, kā arī sniedz izvērstu daiļrades analīzi un attēlo R. Blaumaņa interesi un ietekmi no vācu, angļu, krievu u. c. autoru darbiem. L. Volkovas grāmata vairāk lasāma tematiskos blokos, savukārt šīs recenzijas priekšplānā ir A. Kuzinas – R. Blaumaņa memoriālā muzeja Braki ilggadējās vadītājas – grāmata Blaumanis tuvplānā: rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un daiļrades hronoloģija 1863–1908. A. Kuzina paralēli hronoloģiskai uzskaitei ar savāktiem un sistematizētiem faktiem par R. Blaumaņa dzīvi un daiļradi sniedz laikabiedru vērtējumu, literatūras kritikas un literāro darbu fragmentu citātus, kas gan atdzīvina, gan bagātina konkrētā perioda attēlojumu. Par piemēru var minēt pirmajā nodaļā ievietoto citātu no R. Blaumaņa darba Paradīzē, kas iepazīstina lasītājus ar baznīcu, kurā ir salaulāti rakstnieka vecāki. Ir vērtīgi tie literatūras kritiķu darbi, kas noteikti papildina mūsdienās zināmo literatūras pētnieku veikumu. Tāpat R. Blaumaņa laikabiedru – kritiķu vērtējumi ir unikāli tādēļ, ka sniedz priekšstatu par to, kā savulaik tika uztverta rakstnieka daiļrade un kā rakstnieks uz to reaģēja. A. Kuzina R. Blaumaņa sasniegumus vērtē galvenokārt balstoties uz citu literatūrzinātnieku (piemēram, Teodora Zeiferta, Antona Birkerta, L. Volkovas) izteiktiem spriedumiem, līdz ar to lasītāji tiek iepazīstināti ar ilgstošu pētnieku darbu, kas paver objektīvu un daudzpusīgu ainu uz rakstnieka dzīves gājumu. A. Kuzina izvērtē, kuri literatūrzinātnieku materiāli vēl joprojām ir aktuāli vai arī pretēji – novecojuši. Zīmīgs piemērs ir literatūrzinātnieka A. Birkerta apcerējumie 1920–to gadu sākumā. Šī literatūrzinātnieka darbi ir unikāli tādēļ, ka satur R. Blaumaņa laikabiedru liecības – tās ir atmiņas, vēstules, bildes, dzejoļi utt. Bet diemžēl pastāv faktu neprecizitātes. Tie ir pirmie izvērstie monogrāfiskie apcerējumi par rakstnieku, un toreiz primārais bija iepazīstināt lasītājus ar rakstnieka dzīves gājumu. Tekstos daudz parādās tādi vārdi kā aptuveni un apmēram utt. A. Kuzina apkopo šo informāciju – autore balstās galvenokārt uz A. Birkerta materiāliem, bet norāda arī precīzus gadus. Līdz ar to lasītājiem tiek piedāvāts plaši izvērsts un korekts apcerējums par R. Blaumaņa bērnību. Jāmin, ka šo periodu pētījuši arī Arvīds Ziedonis darbā A Study of Rudolf Blaumanis (1979) un Zinta Medne pētījumā R. Blaumaņa dzīves, darba un piemiņas vietas Rīgā. Var salīdzināt A. Birkerta un A. Kuzinas spriedumus R. Blaumaņa vecāku laulību sakarā. A. Birkerts apcerējumā Rūdolfa Blaumaņa bērnība (1922, Ritums) par R. Blaumaņa tēvu raksta : „Viņš apprecējies 1861. g., tā tad būdams 39 g. vecs. Viņš apprec 24 gadus veco Karlīni Šūberg, kura, cik zināms, nav lāga gribējusi iet pie padzīvojoša vīra.” [1] Savukārt A. Kuzina sniedz precīzu norādi: „Ieraksts Ērgļu baznīcas grāmatā vēstī, ka 1860. gada 26. jūnijā Ērgļu luteriskajā baznīcā salaulāti Ērgļu muižas pavārs Matīss Blaumanis (38) un muižas istabene Karlīne Šūberga (22). Viņus laulāja mācītājs Vith. Veirihs (Pr. With. Weyrich).”[2] Autore balstās uz jaunākajiem augsta līmeņa zinātniskajiem pētījumiem. Turklāt kā labs palīgmateriāls A. Kuzinai kalpo kopā ar savu kolēģi nesen publicētais pētījums par Blaumaņa dzimtu – Blaumaņa dzimtas līkloči. Grāmatā piedāvātā hronoloģija nav sauss faktu uzskaitījums, – to bagātina gan iepriekš minēto materiālu citāti, gan autores ievadvārdi un noslēguma vārdi grāmatas nodaļās. Tie palīdz lasītājam uztvert konkrētā perioda nozīmi R. Blaumaņa profesionālajā un personiskajā dzīvē, piemēram, grāmatas desmitās nodaļas (1892. gads. Rīga.) ievadā teikts: „Rūdolfam Blaumanim tuvojās trīsdesmit. Laiks, kad jāsaka ardievas jaunībai un jādodas pretī vīra gadiem. Noskaņojums ir stipri nostalģisks. Pēc kā? Rīgā viņam nav savu īsto māju, viņš dzīvo turīga vācu namsaimnieka un laikraksta redaktora un izdevēja namā, tikpat kā žēlastības maizē, jo dzīves telpas izmantošana jāatstrādā ar rindām; laukos viņa gara apvārsnim ir par šauru, un arī Braku māju pieticība, kur dzīves ritums kā uz delnas izlikts visu ļaužu mājas priekšā, nesniedz īstu gandarījumu.” [3] Tomēr grāmatā gribētos vairāk saskarties ar A. Kuzinas kā ilgstošas muzeja vadītājas vērtējumu par R. Blaumani un viņa ģimenes mājām Braki. Tie varētu būt dabas apraksti, ieskats R. Blaumaņa attiecībās ar Braku saimes cilvēkiem, kā arī sniegta autores nostādne par Braku rosinošo ietekmi uz R. Blaumani viņa radošajā dzīvē. Diemžēl tas izpaliek. Šajā sakarā gan ir publicēti plašāki citāti no laikabiedra Kārļa Jirgena un brāļa Arvīda Blaumaņa atmiņām.         Grāmata patiesi ir ļoti objektīva, nepretencioza, tekstā neparādās pašas autores vērtējumi par R Blaumaņa daiļradi, attiecībām ar laikabiedriem. Piemēram, ja runā par L. Volkovas ieskatiem R. Blaumaņa attiecībās ar Mariju fon Andrejanovu, tad Anna Kuzina nevērtē šo intīmo attiecību eksistenci. Gluži otrādi –autore sniedz vairāku literatūrzinātnieku viedokļus par šo vai kādu citu notikumu, lai lasītājs var pats to izvērtēt. Autore radoši ir ievietojusi citātus no R. Blaumaņa darbiem, kas papildina un ilustrē kādu noteiktu parādību R. Blaumaņa dzīvē (piemēram, iepriekš minētais citāts no R. Blaumaņa stāsta Paradīzē, kas poētiski attēlo Ērgļu baznīcu, kurā ir salaulāti R. Blaumaņa vecāki). Taču kāds cits citāts no tēlojuma Pie aizbiruša avota rada neskaidrus jautājumus saistībā ar R. Blaumaņa tēva paziņu Annu Mandelbergu jeb Annu Tomsoni. A. Kuzina raksta: „Spriežot pēc tēlojuma Pie aizbiruša avota, Matīsam muižā bijusi kāda cita simpātija, vārdā Paulīna Berga (īstajā vārdā Anna Mandelberga). Jo kā citādi lai izskaidro viņas negaidīto ierašanos vēlāk pie Matīsa (Matīss Blaumanis – D. Dz.) Brakos, kad viņš bija jau pametis darbu muižā un dzīvoja zemnieka dzīvi rentes mājā, bet viņa Pēterburgā.” Savukārt grāmatas turpinājumā, desmitajā nodaļā, autore atkal pievēršas šī stāsta tapšanas cēloņiem. Autore citē R. Blaumaņa brāļa A. Blaumaņa atmiņas par stāsta rašanos : „Tas notika 1892. gadā, kad taisīja Braku istabu, tagadējo veco. Istaba nebija galīgi gatava. Mēs gulējām pa vasaru kur kurais. Kādu vasaru atbrauca kaimiņš un atveda svešu kundzi, kas izrādījās esam papam veca pazīstama no tiem laikiem, kad viņš bij muižā par pavāru. Paps maz vien to vairs varēja atcerēties.” [4] Autore pēc citāta paskaidro: „Iespējams, ka šajā laikā Blaumanim rodas ierosme tēlojumam Pie aizbiruša avota [..] Stāsta galvenie varoņi – Vārnagu saimnieks, kurā atpazīstams Matīss Blaumanis, rakstnieka tēvs, un viņa jaunības dienu paziņa Paulīna Berga, kuras tēlā, kā to norādījuši vairāki Blaumaņa biogrāfi, samanāmi Blaumaņa kristību liecinieces Annas Tomsonas vaibsti.” [5] Šajā sakarā būtu nepieciešams precizēt Paulīnas Bergas identitāti: vai tā ir Anna Tomsone vai tomēr Anna Mandelberga? Būtu jāpakavējas pie 1887. gada. Tas ir gads, kad R. Blaumanis kļūst par recenzentu laikrakstā Zeitung für Stadt und Land. Te gribētos, lai A. Kuzina būtu izmantojusi dzejnieka Viktora fon Andrejanova apcerējumu Dzejnieks un kantorists, kurā rakstnieka draugs un kolēģis par Blaumaņa darbu redakcijā ir uzrakstījis diezgan plašu apcerējumu Berlīnes Dienas Lapā, atklājot vitālu R. Blaumaņa darba attēlojumu redakcijā. Turklāt Anna Kuzina raksta: „Līdz 1887. gada beigām Rūdolfs Blaumanis uzraksta 9 teātra recenzijas.” [6] Vēlos piebilst, ka šīs recenzijas autore 2012. gada sākumā ir atradusi vēl divas recenzijas par izrādēm Muzikanta dziesmas un Pieviltais augļotājs jeb Brašie zēni. Būtu bijis tīkami, ja būtu papildināts teksts par 1887. gadā publicētajiem četriem rakstiem par Rīgas Amatnieku biedrību. Fonā varēja sniegt diskusiju biedrību nozīmi sabiedrībā, gaisotnes attēlojumu utt. Nodaļas beigās, kur, kā ierasts grāmatā, ir sniegts publikāciju skaits (proza, dzeja, dramaturģija, vēstules, prozas tulkojumi, teātra recenzijas), trūkst publicistisko rakstu uzskaites, kas attiecas uz Rīgas Amatnieku biedrību. Patīkami ir tas, ka kopumā grāmata ir papildināta ar vairākām kultūrvēsturiski nozīmīgām piezīmēm, piemēram, 9. nodaļā ir piezīme par Cēsu kreismarkām: „Pastmarkas Cēsu apriņķī priekš pārsūtāmās korespondences. Cēsu apriņķis bija pirmais, kur Krievijas impērijā aprobēja lokālo pastmarku izmantošanu.”[7] Dažviet gan nevietā ievietoti lugas satura izklāsti, piemēram, saistībā ar R. Blaumaņa lugas Ļaunais gars iznākšanu grāmatas formā. Pilnīgi lieka šķiet ievietotā Ernesta Birznieka-Upīša atbilde Janim Jansonam par R. Blaumaņa stāstu Šūpulī. J. Jansons rakstā Domas par jaunlaiku literatūru II šo stāstu salīdzina ar autoriem, kuri „nododas cilvēku jūtu pasaulei, novēršoties no reālās dzīves”. E. Birznieks-Upītis, atreferējot J. Jansona rakstīto, piebilst: „Neizgāja sveikā arī Blaumanis par stāstu Šūpulis, viņu par šo stāstu pieskaitīja pie tādiem, kas nodarbojas ar mīlestības tēlošanu vai kā Jansons savā stilā izteicās: „Stabulē šo augsto dziesmu””[8] Šī piebilde ir tikai ilustratīva un tā arī nesniedz paskaidrojumu, vai E. Birznieks-Upītis uzskata, ka J. Jansonam nevajadzēja par piemēru minēt R. Blaumaņa stāstu Šūpulī vai tomēr vajadzēja. Jāpiebilst, ka viens no grāmatas mīnusiem ir nenorādītās lappuses personu rādītājā, lai zinātu, kur tekstā minētās personas meklēt. Nobeigumā pavisam noteikti jāuzsver, ka kopumā Annas Kuzinas grāmata „Rūdolfs Blaumanis tuvplānā” noteikti kalpo un kalpos literatūras pētniekiem, kā arī muzeja apmeklētājiem, interesentiem un Blaumaņa daiļrades cienītājiem kā labs ceļvedis rakstnieka dzīves gājuma izklāstā. Tāpat izdevums ir labs iepriekšējo pētnieku, R. Blaumaņa laikabiedru, draugu un kolēģu materiālu apkopojums par rakstnieka dzīvi un daiļradi.    

---

[1] Birkerts Antons (1922.) Rūdolfa Blaumaņa bērnība : biogrāfiska studija // Ritums, 1. decembrī,  Nr. 10. [2] Kuzina Anna (2013.) Blaumanis tuvplānā: rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un daiļrades hronoloģija 1863 – 1908.  Rīga : Madris, 14. lpp. [3] Turpat, 92. lpp. [4] Turpat, 99. lpp. [5] Turpat, 100. lpp. [6] Turpat, 52. lpp. [7] Turpat, 87. lpp. [8] Turpat, 99. lpp.