LU konference
Kurzemnieka Gotharda Frīdriha Stendera (1714-1796) dzīve un darbība uzskatāmi apliecina Baltijas eksistenci 18.gadsimta Eiropas vienotajā kultūrtelpā. G. F. Stendera ceļi krustojušies gan ar Halles piētistiem un Braunšveigas–Līneburgas hercogu, gan Dānijas brīvmūrniekiem, diplomātiem, karaļnamu un Karaliskās bibliotēkas darbiniekiem, kā arī Britu Admiralitāti, Getingenes Karaliskās Vācu biedrības biedriem, Pēterburgas Zinātņu akadēmiju un Kurzemes hercoga ģimeni.
Latvijā G. F. Stendera vārds, pateicoties viņa vērienīgajai darbībai un spējai iedvesmot sekotājus, ir kļuvis par sinonīmu nozīmīgām apgaismes vērtībām. Viņu ierasts atcerēties kā centrālo apgaismības laika personību, dabaszinību popularizētāju un vesela laikmeta iedibinātāju latviešu rakstniecības vēsturē, jau sākot ar pirmajām jaunlaiku skaņošanas metodē veidotajām ābecēm līdz nozīmīgiem aizsākumiem latviešu laicīgajā literatūrā. G. F. Stenders bija arī reliģiskās dzejas reformētājs un liela autoritāte latviešu valodniecības jautājumos.
G. F. Stendera darbi tika publicēti Kēnigsbergā, Jelgavā, Aizputē, Rīgā, Braunšveigā un Kopenhāgenā vācu, latviešu, latīņu un krievu valodās; viņa „Jaukas pasakas in stāsti” tulkojums igauņu valodā uzskatāmas par vienu no igauņu laicīgās literatūras stūrakmeņiem, bet sacerējums „Wahrheit der Religion” (Reliģijas patiesība) rosinājis ne tikai vācu kultūrtelpas, bet arī Krievijas filozofu interesi un tulkots vēl viņa dzīves laikā.
G. F. Stendera darbībā īpaši būtiska nozīme bija saiknei ar Eiropas, galvenokārt vācu gara dzīvi. Šī viņa īstenotā kultūras pārnese latviešu lasītājiem ir devusi iespēju iepazīt dažādus literārus sacerējumus. G. F. Stendera darbu pamatā likti laikabiedru – vācu rakstnieku, dzejnieku, pedagogu un teologu darbi un sasniegumi. Viņa uzskati balstīti un atvasināti no vadošo vācu filozofu teorijām, bet tos jūtami ietekmējušas arī vairākas laikmetam nozīmīgas brīvmūrniecības idejas.
2014. gada konference rosina līdzšinējo skatījumu vēl paplašināt un smelt ierosmi šādos tematiskajos lokos:
– G. F. Stendera personība un viņa darbības virzieni – *literatūra, *valodniecība, *folklora, *teoloģija, *pedagoģija, *filozofija, *ģeogrāfija, *vēsture, *mūzika, *māksla, *tehnika, *astronomija.
– G. F. Stendera ieguldījums Latvijas kultūras vēsturē.
– G. F.Stenders Baltijas kultūrvēsturē un mūsdienās.
– Baltijas un eiropeiskie konteksti 18.gadsimtā
Konferences G. F. Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā. Rīga – Jelgava – Sunākste. 2014.gada 4.-6. septembrisorganizētāji aicina pieteikt referātus, kuru tēmas ir saistītas ar šiem jautājumiem, kā arī Stendera radošajai darbībai raksturīgo ideju rezonansei. Īpaši tiek aicināts pieteikt referātus, kas pievērstos salīdzinošai perspektīvai un sastatītu G. F. Stendera un viņa laikmetam aktuālās vērtības Baltijas reģionā ar līdzīgām un atšķirīgām parādībām gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā un Krievijā.
Konferences darba valodas: latviešu, vācu un angļu. Priekšlasījuma ilgums 20 minūtes.
Referēšanai konferencē lūdzam pieteikties elektroniski līdz 2014. gada 20. aprīlim, aizpildot referentu reģistrācijas lapu.
Referāta tēmas pieteikums jāsūta uz adresi: stender300@lulfmi.lv
Dalība konferencē ir bez maksas, ceļa un apmešanās izdevumus sedz konferences dalībnieki.
Apstiprinājums par pieteikto referātu iekļaušanu konferences darba kārtībā tiks izsūtīts elektroniski līdz 2014. gada 1. maijam.
Pasākuma galvenās norises vietas: Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, Rīga; Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga; Jelgavas mākslas un vēstures muzejs Akadēmijas iela 10, Jelgava; Viesītes Kultūras pils Smilšu iela 2, Viesīte; Sunākstes baznīca
Konferences ietvaros paredzēti koncerti Jelgavā un Sunākstes baznīcā.
Pēc konferences paredzēts publicēt akadēmisku rakstu krājumu, kas būs veltīts G. F. Stendera 300-gadei un apkopos konferencē nolasītajos ziņojumos balstītos rakstus.
www.lfmi.lu.lv
