Dainis Deigelis. Dzeja

Mana dzeja top diezgan spontāni, tas nu ir fakts, joprojām esmu atkarīgs no īstā iedvesmas brīža, kas pienāk tad, kad apsēžos pie sava datora. Nespēju rakstīt tāpat kā citi – blociņos vai uz salvetēm, man ir vajadzīgi taustiņi un sociālo tīklu klātbūtne. Ļoti daudzi dzejoļi top kā kolāžas no dažādām frāzēm vai uzrakstiem, vai cilvēku teiktā, kas zināmā laika periodā apaug un veļas manī kā milzīgs kamols, līdz tas, nomūkot valdziņam, eksplodē salikts uz ekrāna… Ir dzejoļi, kā dzejolis Pasaules dižākais hepenings, kas gulējuši atvilknē 5 gadus, un tikai tad atrodas galējais risinājums, un tādi kā dzejolis Tas brīdis kad atrodi, kas tapa burtiski elpas vilcienā… No materiālā viedokļa dzeja ir visbezjēdzīgākā nodarbe, ar ko nodarboties vienam saprātīgam cilvēkam, tāpēc visvajadzīgākā šajā sociālo tīklu laikmetā, kurā esam aizmirsuši viens ar otru sarunāties… P.S. Kaut kad šovasar no drošiem avotiem zināms, ka izdevniecībā Valters Dakša iznāks mans pirmais dzejoļu krājums "Dievs Beidz..."

tumsas nozīstais tramvaj
kas brauc pa pelēkām sliedēm
gar malām dzēšot pēdējās ielu laternas
ugunis gurušo skumjajos pakešu logos
pazemīgi šonakt jūs gaidu savā pieturā
cīruļputeņa gaistošā sniegā
zīmēju mākoņus kurus
pagājušo nakti redzēju miegā
tev uz pleciem trausliem
aizmigušas ir visas maģistrāļu joslas
kokos dus pilsētas nogurusī elpa
kā dzīve kurai atzīties žēl
skrien burti kā gadi
kilometri
sekundes
mirkļi
pieturā kur negaida neviens
neviens nekad neizkāpj
neaizbrauc
tikai trakums valdzinošs
tikai nakts
auksta *** kā revolūcijas lozungs cieti noskan
jūs izģērbšu kailus
sprakšķošās pilsētas ugunīs
kur pārsniegts pasaules spriegums
kāds vien iespējams
kad divas kailas miesas
saka jāvārdu
dzīvībai skrien tūkstošiem vilku
glāstošu roku alejās
pretī rīta pelēkām lodēm
skrien tūkstošiem vilku
glāstošu roku alejās
pretī rīta pelēkām lodēm
logi drosmīgi izrieš savas stiklotās krūtis

aizvilkti aizkari elpo
nāvei izplēstu mirkli
kuru rīt reklamēs visi mirušie
avīžu puikas spalgi saucot
kā sen aizmirstā filmā
pasaules dižākais
he-pe-ni-ngs

***

tumsa nekur nepazūd
žņaudz domu novītu virvi
kāpēc mēs vienmēr domājam
ar prātu
ne
sirdi

kailums aizģērbts aiz likumiem
maskām norautas sejas
pērkam ar smaidiem viltotiem
savas
bezizejas

dzīve aizcilpo klusiņām
binārā ciparu plūsmā
kurlumu nedzirdam jūsmojam
kredītā
nopirktā
lūgsnā

caurlaižu nebūs neceriet
debesis pārpildītas
elles nav kur patverties
vienam
pelēkam
rītam

***

tiešā tēmējumā
deg sarkanās gaismas
luksoforu apsnigušajās acīs
sūrstoša rītausma paņēmusi uz grauda
visas brūkošo ilūziju pilis
gluži kā ledus ziedus
rūtīs izmēzis pelēks
atkušņa izmisums
paver plakstiņus
pret tavu gribu
šī vientuļā piedzimšana
ierauj plaušās pirmo ieelpu
mostas nosalusi pilsēta
aiz loga tavas
neredzamās aizsnigušās pēdas
aizver priekškaru
aiz kura vientuļš trīsošs kailums sprauž
sargeņģeļa dzisušās miesās kniepadatas
tiešā tēmējumā *** tas brīdis kad atrodi
uz ielas tavas pasaule
kā pasaule mazliet
sajukusi

tas brīdis kad saproti
tu nevari uzbūvēt labāku
kamēr tava
sabrukusi

skabargu pie skabargas
salīmēts baļķis
smeldz

sāp līdz mielēm
kamēr asiņo
elpojot
tu neesi
no
dzelzs

Breaking News Dārza ielā 36 aizdegusies māja klusā līdz šim nezināmā pilsētas rajonā pa trešā stāva logu mēs redzam veļoties milzīgu dūmu mutuli mēs uzdodam jautājumus kas izraisīja ugunsgrēku kā tas varēja notikt bet pats galvenais vai ir cietušie vēlams mirušie tas pārdodas labāk vismaz par suņu izstādēm vai garlaicīgiem raidījumiem par sociāli atbildīgu politiku ziņkārīgo pūļi drūzmējas apkārt sinhroni zum to viedtālruņi ķerot ekrānos jaunumus kāds uzņem foto profilam mūžīgā cilvēka vēlme būt iemūžinātam alu zīmējumos vai rūnās vai dzeltenā mīzienā uz sniega ANNA ES TEVI MĪLU --->>>JĀNIS ziņu lentē parādās nākamais stāsts jā ir cietušā kritiskā stāvoklī vietējā skolotāja pensijā sociālos tīklus pārpludina emocionālu atmiņu viļni no bijušajiem skolēniem kolēģiem skolas vadības reliģiskās draudzes kur viņa parādījās reizēm ziemassvētkos visi aizlūdz visi piesauc brīnumu visi tic mācās no ziņu speciālizlaidumiem viņas biogrāfiju radurakstus nopelnus dzeltenā prese attaino vīriešus viņas dzīvē un dažādas citas pikantas lietas aiz reitingu virsotnēm paliek kari slepkavības un netikumiskas konvencijas pie slimnīcas guļ milzīgi klēpji ziediem degošas svecītes ļaudis visā pasaulē ierakstus raksta piemiņas grāmatās pasaules līderi sadodas rokās līdz šim nezināmā klusā pilsētas rajonā Dārza ielā 36 skan skaļi un skaidri #Me too #Je suis paldies ka biji ar mums ar to tiešo pārraidi beidzam nepārslēdz kanālu Vientulība ciemos

Dalīties

Back